piektdiena, 2013. gada 22. februāris

Tamborsega mazās meitenes gultai

Šis laikam ir viens no projektiem, ar ilgo tapšanas laiku
Ir kā nav ne liels, ne sarežģīts, bet pirmie tamborētie kvadrāti šai sedziņai, šķiet tapa jau pirms vairāk kā 2 gadiem. Tad pa vidu izvilku no kādas kastes vai lādes laukā - dažus izbrāķēju un atdevu vecmāmiņai citiem "projektiem", to vietā satamborēju jaunus, pēc tam atkal uz kādu laiku visi gatavie kvadrāti gaidīja īsto iedvesmu un īsto dziju kopā satamborēšanai.
 Beidzot ir gatava! Un beidzot Līvas nu jau vairs ne jaunajai gultai ir sava tamborsega!

piektdiena, 2013. gada 8. februāris

Adīti kāju sildītāji

Ja ziemā gribas staigāt svārkos vai padarīt krāsainākus vai interesantākus zābakus (vai, ja zābaku aizdare regulāri bojā zeķubikses), noder kāju sildītāji vai getras, vai kā nu vēl viņus var nosaukt.
 Manā gadījumā visi minētie iemesli bija pamudinātāji beidzot jau sen iedomāto ieceri realizēt. Sākumā bija plāns par adīšanu no melnas dzijas, bet sākot adīt, radās šaubas, ka melnās dzijas varētu nepietikt plānotajam garumam. Liku klāt zaļo, un ja jau - tad jau - vēl citādu toņu dzīparus ar. Beigās sanāca vairāk zaļi nekā melni :)
Salīdzinot ar citiem saviem projektiem, tapa diezgan īsā laikā - pāris nedēļās. Jo gandrīz katru vakaru atradu brītiņu pieķerties pie darbiņa(un bija arī motivācija, jo iepriekšējās garzeķes bija saplīsušas).

otrdiena, 2013. gada 5. februāris

Trusīša cimdiņi

Ziemassvētkos, kas nu jau šķiet aiz kalniem, saņēmu kādu jauku dāvanu, kurai līdz pilnībai arī man nācās pielikt savu rokdarbnieces roku.
 Siltus, jo siltus īstus trušādas cimdiņus bija rūķis man zem eglītes atstājis. iekšpusē pūkainais, ārpusē ādainais.
Ādainā ārpuse šķita tomēr tik trausla un ievainojama, ka prasījās tapt aizsargāta.
Tad nu apadīju apkārt vēl vienu kamzolīti - aitas vilnas dūrainīti.
 Nu aukstums manas rokas nebiedēs!