Pļavu ziedos un vasaras smaržās...

Pielijušās pļavas Jāņu vakarā izbradātas, vaiņagi sapīti un jau novītuši, bet pļavās un dobēs puķes vēl zied...

 papardes gan līdz nākamajai Līgonaktij vairs neziedēs...

Bet dobēs saauguši jau pašu labumi vieglām un lieliskām vasaras vakara vakariņām pēc TE atrastas receptes:

 

 Pavisam vienkārši pagatavojami zemeņu spinātu salāti ar medus um magoņu sēkliņu mērcīti:
180 g svaigi spināti (ja lielākas lapas, tad tās saplucina mazākos gabalos)
0.5 litri svaigu, nomazgātu un apmēram 4 daļās sagrieztu zemeņu

Medus um magoņu mērcīte - kārtīgi samaisa visas sastāvdaļas:
1/8 kausiņa svaiga apelsīna sula
1/8 kausiņa olīveļla
1/8 kausiņa medus
1/8 tējkarotes dižonas sinepju
1/8 tējkarotes sāls
1 tējkarote svaigas citronu sulas
1 tējkarote magoņu sēkliņu


Mērcīti pārlej salātiem pie pasniegšanas.

Aizvadītā mēneša gardumi

Pēdējā mēneša laikā Griezes dienasgrāmatā klusums. Nav gluži tā, ka pa špo laiku nekas nav tapis ne rokdarbojoties, ne kulinārā jomā, tikai nav bijis iedvesmas un varbūt arī laika ar to dalīties.
Un laikam šobrīd nav iedvesmas arī lielai rakstīšanai un skaistos vārdos aprakstīšanai. Tamdēļ šoreiz tik dažas bildes no aizvadītā mēneša svinību gardumiem. Priekš manis pašas, atskaitei.

Mājās gatavoti biezpiena kārumiņi (izmantojot silikona formiņas) Sastāvdaļas gaužām vienkāršas - šokolāde(procesā jākausē), biezpiens, cukurs un mazi kriksīši marmelādes.

Un vecmāmiņas cepta torte mazās meitenes jubilejā:) Sastāvdaļas un tapšanas process nav noskaidrots, jo nešķita svarīgi. Gan man, gan pašai jubilārei pietika ar efektīvo izskatu.(re, re! pavisam bez apraksta tomēr neiztiku:))

Bija gardi! Abi.

Spārīte izlidojusi un pirmā šī pavasara tēja

Aizvadītajās garajās brīvdienās pa laukiem pa saulīti un svaigu gaisu vien.
Vairākārt no šķūnīša tika saulītei rādīta SPĀRĪTE. Tieši tā pati, kas manā bērnībā.

 Kājas vēl drusku par īsām, lai veiksmīga pedāļu mīšana un uz priekšu tikšana izdotos, bet tas nekas! Lai arī pēc brīža apnīk, tiklīdz, kā trīsritenis nolikts savā vietā, tā atkal mazās kājeles tā vien cilpo uz šķūnīti tam pakaļ:)

 

Sēdeklis vietā, atstarotājs arī vēl turās, tik manā bērnībā bija vēl plastmasas taurīte un spogulītis, tie gan noklīduši!

Bet kamēr mazās kājeles mēģina mīt pedālīšus, visapkārt zied, zied, zied!
Zied jau katru pavasari, bet katru pavasari no jauna es atkal un atkal sajūsminos:
Un saulainā upes ielokā atkal jau salasīta šogad pirmā tēja - gaiļbikši!