pirmdiena, 2011. gada 31. janvāris

Vegāniskais BRUNIS ar ogām :)

Jau pirms vairākiem gadiem no draugiem pie mums atceļoja brūnās kūkas  - brownies recepte, ko mūsmājās līdz šim sauca par Brūni, bet nu šķiet, ka varētu arī par Bruni (gluži kā kādu labu draugu vai jauku onkuli, kāpēc gan ne?:P:P)
Oriģināli recepte atrasta šeit, bet jau pie mums nonāca ar dažiem papildinājumiem un arī mēs šad tad dažādībai ieviešam kādu "rozīnīti".
Šo Bruni var ātri uzcept, ja negaidīti ierodas kādi viesi vai arī pašiem gribas kādu kārumu, ko paņemt līdzi ciemos dodoties.

 Nepieciešamie produkti:
 - 2 kausiņi miltu
 - 2 kausiņi cukura
 - 3/4 kausiņu kakao pulvera
  - 1 tējk. cepamā pulvera
 - 1 tējk. sāls
 - 1 kausiņš ūdens
 - 1 kausiņš eļla
 - 1tējkarote vaniļas ekstrakta vai vaniļas pulvera(vanilīnu gan tik daudz nevajaga)
 - 1 līdz1+ 1/2 kausiņi nelielas ogas, vasarā svaigas, ziemā saldētas(piemēram, mellenes, brūklenes, meža zemenes, dzērvenes - var viena veida vai dažādas).Pēdējoreiz pielikām arī mazliet smilšēkšķu ogas - bija interesanti.
Ir bijušas variācijas bez ogām, bet pievienojot čilli pulveri, vai pieliekot gabaliņos sagrieztu balto šokolādi. Var likt arī žāvētas ogas vai augļus, vai sasmalcinātus riekstus, mandeles utml. Visādi garšīgi piemaisījumu var būt līdz 1+1/2kausiņi. Jābūt  uzmanīgiem ar lielākām sulīgām ogām, piemēram, zemenēm.

Dažreiz daļa eļļas tiek aizstāta ar1 labi saspaidītu banānu - kausiņā samīca banānu, pēc tam atlikušo tilpumu pielej eļļu.

 Gatavošana:
Lielā bļodā sajauc miltus, cukuru, kakao, cepamo pulveri un sāli, izvēlētās ogas.
Pielej ūdeni, eļlu un vaniļas pulveri un samaisa kamēr labi sajaucies.
Vienmērīgi izklāj apmēram 20x30cm lielā pannā(var būt arī mazāka vai lielāka, tad Brunis būs drusku biezāks vai plānāks) un liek cepeškrāsnī, kas iepriekš uzsildīta līdz 175' C, cep 25-30 minūtes, līdz Bruņa virsma vairs nav spīdīga.

Mēs parasti ar mazu kociņu(zobu bakstāmo) pārbaudām, lai mīkla nelīp tam klāt.
Pirms sagriešanas vismaz 10 minūtes jāatdzesē.

Šoreiz tika cepts pēdējā brīdī līdzi ņemšanai dodoties un spēļu pēcpusdienu, tāpēc steigā piemirsās gatavu uzbildēt, tikai pēdējo vientuļo, bet tāpēc ne mazāk gardo gabaliņu pieķēru...
 Garšo saldi :)

svētdiena, 2011. gada 30. janvāris

Saulainā vēju diena

Šodiena bija viena dikti vējaina diena, kurā netrūka arī saules un sniega!!!
Tādas jaukas pār ceļiem sapūstas kupenas kā vakarnakt braucot mājās no ciemiem, neatceros redzējusi  un drusku žēl, ka tās nav iemūžinātas bildēs:(

Bet šodiena, šodiena....
...vējš bij' vareni ieskrējies....
...un ēnas spēlējās uz baltā sniega...

 
skrienošs sniegs...

un arī upei savas cakas...

Man bija prieks par šo dienu!

otrdiena, 2011. gada 25. janvāris

Groziņš maniem dzijas kamoliem

Bija man ssakrājušies šādi tādi dzijas kamoli, kuru izmantošanas mērķis nebija skaidrs, ne tur zeķes vai cimdus adīt, ne kā citādi izmantot. dzijas par cietu un krāsas ne tādas... Bet ārā mest arī roka necēlās.
Tad pavisam nesen pēc grāmatas "Knit green" atklāšanas, dikti iepatikās tāds mīkstais grozs saviem kamoliem, bet tajā brīdī nebija pa rokai neviens sagriežamais audums, toties atcerējos par saviem "nevajadzīgajiem" kamoliem un nolēmu tos izlietot tamborējot kaut ko līdzīgu tam redzētajam grozam.
Tamborēt tādēļ, ka, manuprāt, tamborējumā vieglāk paslēpt sasietos dziju galus un tādu man bija diezgan daudz. Kā arī tamborējot sanāk drusku stingrāks tomēr tas tapinājums. Un vispār, tādu leilu apaļu uzadīt laikam tikai uz apaļajām adatām, bet tās man ne pa rokai, ne arī īsti labi patīk...
Visus savos krājumos savilktos un skaistajiem darbiem izbrāķētos diegus gan neizmantoju, bet mazliet šie krājumi saruka gan.
Un vēl kas labi, tapa grozs, kur vienuviet apmesties maniem dzijas kamoliem, kamēr tie gaida manu iedvesmu un pārtapšanu kādā jaukā adījumā vai tamborējumā.
Sākumā likās, ka no visādiem atlikumiem tamborēts ne pēc kā neizskatīsies, bet beigās šķiet, ka tik traki nav.
Griezs šķiet ietilpīgās par tām kartona kastēm kur iepriekš kamoli mitinājās, to var maztiept uz vienu vai otru stūri, lai tajā ievietotu vēl vienu, vēl vienu un vēl vienu...kamolu:)  bezizmēra?

Neesmu mēģinājusi, bet varbūt varēs kādreiz izmantot arī par apsēšažu mēbeli, ja iekšā būs nevis cieti satīti manas vecmammas apaļie kamoli, bet veikalā iegādātās mīkstās dzijas ficītes.

Šobrīd bez kamolu mājvietas, grozs brīžam pilda arī atbalsta funkciju mazās pekas mēģnājumos slieties kājās:)