Apadītās dāvanas

Vakar bijām ciemos. Dāvanas arī bij' līdzi. Nu ja - man patīk gan saņemšanas, gan dāvināšanas prieks.
Šoreiz dāvanas nebija pašgatavotas, toties iesaiņojums gan. Un kā vēl!
Apadīta tika dāvināmā vīna pudele

Un adīta aploksnīte arī mūzikas diskam

 Te dāvanas jau iejūtas jaunajās mājās

Un svinības arī mājīgas un siltas, ja kamīnā vienā vakarā tiek nokurināta vismaz pāris nedēļu malkas norma:)

Un, spēlējot galda spēles, netrūkst gardumu, ar ko pamieloties)

Paldies jubilāram par varen jauki pavadītu un patīkami ieilgušu vakaru!

Gliemezītis un jauni dzijas krājumi "sakamoloti"

Kamēr kopā ar mazo meiteni ārā sniegā tiek veltas sniega bumbas un top sniega zaķi un eži, iekšā siltumā ar tamboradatu tapis gliemezis.

Tamborētais gliemezītis ir pirmais (ne)zvērs, kas tapis no Ziemassvētkos dāvanā saņemtās grāmatas "75 putni, tauriņi & brīnišķīgi kukaiņi. Adīti & tamborēti"

 Priekš manis šķita vienkārši gatavs dabūjams. Atsevišķi tamborēta gliemeža mājiņa un atsevišķi ķermenis, pēc tam sapildīts ar sinteponu un sašūts kopā.

Vēl pa šo laiku savos krājumos atradu vilnas dzijas šķeteres, ko palēnām pārtinu kamolos.

 

  Atliek tik izsapņot, kam siltam no tā tapt un ķerties pie adatām!

Beidzot pabeigtais sarkanais siltais bezrocis

Beidzot, beidzot šis adījums ir tapis gatavs valkāšanai!

Ilgi gan tapa, šķiet jau pirms pāris gadiem iesāku un izadīju gan priekšu, gan aizmuguri un vēl izmēģinājumam ar citas krāsas diegu bija sadiegts - lai var piemērīt pirms īstās sašūšanas. Un vairs pat neatceros, vai sākotnēji tas nebija domāts kā džemperis...

 Un tā kādus pāris gadus kaut kur starp kamoliem un adatām(un citiem iesāktiem rokdarbiem) skumis, beidzot tika izvilkts no nebūtības. Atlika sašūt pa smuko, pieadīt apkakli - augstu, lai ziemā silti, silti, un kaut ko izdarīt ar roku rinķiem. Izdomāju aptamborēt, lai ir kaut nemanāma, bet tomēr kāda "rozīnīte"

Tagad aukstums mani vairs nebiedē! :) Un sarkanā krāsa jau silda pati par sevi!