Vēja zvani

Bija man jūras noskaloti un izskaloti stikliņi, bija man kociņi un diedziņi, un arī dažas metāla trubiņas - stienīši, šķiet pirms daudziem gadiem no kaut kādām ārā metamajām kancelejas precēm paglabātas, ja nu kādreiz noder!
Jau sen bija tajās trubiņās arī caurumiņi diegu ievilkšanai saurbti...
Bet vēja zvani, jeb mūsu dzīvoklī drīzāk caurvēja zvani, tapa šopavasar.
Vienkārši, saulaini, caurvējā vai no pieskāriena skanoši-din!dinnn!din!

 

Stikls pret metālu, metāls pret metālu. dinnnn....

Tamborsega mazās meitenes gultai

Šis laikam ir viens no projektiem, ar ilgo tapšanas laiku

Ir kā nav ne liels, ne sarežģīts, bet pirmie tamborētie kvadrāti šai sedziņai, šķiet tapa jau pirms vairāk kā 2 gadiem. Tad pa vidu izvilku no kādas kastes vai lādes laukā - dažus izbrāķēju un atdevu vecmāmiņai citiem "projektiem", to vietā satamborēju jaunus, pēc tam atkal uz kādu laiku visi gatavie kvadrāti gaidīja īsto iedvesmu un īsto dziju kopā satamborēšanai.

 Beidzot ir gatava! Un beidzot Līvas nu jau vairs ne jaunajai gultai ir sava tamborsega!

Adīti kāju sildītāji

Ja ziemā gribas staigāt svārkos vai padarīt krāsainākus vai interesantākus zābakus (vai, ja zābaku aizdare regulāri bojā zeķubikses), noder kāju sildītāji vai getras, vai kā nu vēl viņus var nosaukt.

 Manā gadījumā visi minētie iemesli bija pamudinātāji beidzot jau sen iedomāto ieceri realizēt. Sākumā bija plāns par adīšanu no melnas dzijas, bet sākot adīt, radās šaubas, ka melnās dzijas varētu nepietikt plānotajam garumam. Liku klāt zaļo, un ja jau - tad jau - vēl citādu toņu dzīparus ar. Beigās sanāca vairāk zaļi nekā melni :)

Salīdzinot ar citiem saviem projektiem, tapa diezgan īsā laikā - pāris nedēļās. Jo gandrīz katru vakaru atradu brītiņu pieķerties pie darbiņa(un bija arī motivācija, jo iepriekšējās garzeķes bija saplīsušas).