Nedēļas nogalē, pirms vēl kārtējā klepus noķeršanas, bij mums ceļojums jau pavēlā vakara stundā uz
Vijciema čiekurkalti. Dažiem no mums jau vairākus gadus lolots, tik vienmēr pa agru vai vēlu pašam čiekuru kaltēšanas laikam mēģināts sarunāt tur ekskursiju.
Vijciema čiekurkalte ir īpaša ne tikai LAtviajs mērogā vien - 2002. gadā tā iekļauta Eiropas kultūras mantojuma sarakstā, savukārt 2008. gadā ieguvusi Neparastā Eiropas kultūras mantojuma statusu.
Tagad un vēl vismaz pāris nedēļas tur tieši notiek čiekuru žāvēšanas process - tiek kurināta krāsns un čiekuri jautri paukšķinās, karstumā veroties vaļā. Kurināšana parasti notiekot vakaros un rītos. Jau ieejot pa vairāk kā simts gadus vecās ēkas durvīm, jūtams patīkams siltums un meža smarža; mazliet arī atgādina pirti, jo čiekuri katlējas apmēram 50 grādu karstumā.
Pati ēka, lai gan celta 1895. gadā, joprojām saglabāta autentiska, pat logi ir no tā tālā gada.. tikai jumts pirms pāris gadiem nomainīts. Arī viss paŗējais eikārtojums ir saglabājies no ēkas pirmsākumiem
Lielajiem bija tiešām interesanti gan redzēt, gan apmēram stundu klausīties par čiekuru ievākšanu, kaltēšanu, sēklu iegūšanu un jaunu kociņu sēšanu, gan par mežu vispār. Paldies čiekurkaltes saimniekam Ivaram par aizraujošo stāstījumu!
Varēja arī iemēģināt savu spēku čiekuru pagrozīšanā - nemaz tie viegli tas nav griezt lielos čiekuru kaltēšanas cilindrus!
Mazajiem lielākie prieki bija tiekot pie kurināšanai paredzēto, jau izkaltēto un sēklas jau atdevušo, čiekuru čupas. Tur attēli pasaka visu bez komentāriem:
