sestdiena, 2011. gada 30. jūlijs

Kāzu laiks

Vasara, vasara, vasara... Tējas un ogas, saldi ievārījumi, saulainas dienas, siltas naktis...
...un kāzu laiks!
Nav jau tā, ka manējais:) Bet nu par ilgākiem gadiem atkal vasaras vidū tieši viens ielūgums bija gadījies. Prieks gan par divām sirdīm, kas laimīgi satikušas viena otru šai pasaulē "kur tik daudz  ļaužu ganās"(no M.Brauna /H. Gulbja dziesmas), gan par iespēju piedalīties svinēšanā.
Un bija "pa skaisto"!

 Es, protams, nenoturējos un jau iepriekš "uzprasījos" uz pienākumu sagatavot galda kartes. Laika bija daudz, bet kā parasti ievilku uz pēdējām nedēļām, jo nevarēju izlemt par krāsu un citām niansēm. Gala rezultāts man pašai patika un, par spīti manām bažām, kā tas viss iederēsies uz galda, izskatījās labi un vismaz līgavai arī patika:)! Lai gan, ja tā padomā, manas bažas jau pašā sākumā bija nevietā, jo tādam sīkumam  kā galda kartes jau nu noteikti nepievērš lielu uzmanību, galvenais pirmoreiz atrast savu vietu pie galda.


Tā nu tas izskatījās vēl manā bēniņistabā tapsānas procesā, pašā pasākumā savu fotoaparātu izvilku no somas tikai otrajā dienā, kad visi galdi jau bija novākti.
Bez tā, ka kleitas izvēle vēl tika apsvērta kāzu dienas rītā, mēģinot neaizmirst pases, lai pa cēlam vēl piedalītos referendumā(jā, jā, arī šis pasākums bija pirms nedēļas!), neiztika arī bez citiem aizmāršu gājieniem - ar lielu rūpību vīra rokām veidotais pušķis jaunlaulātajiem, tika atstāts mājās. Apjausma par to radās tikai  ierodoties ceremonijas norises vietā, kad kaut kur ieraudzījām vareni skaistu puķu dārzu. Tad bija jau par vēlu pat meklēt citas alternatīvas. Nācās dāvināt virtuālu pušķi nākamajā dienā ar e-pasta starpniecību.

piektdiena, 2011. gada 15. jūlijs

Lāceņdiena

Jau vairāk kā nedēļu kāds draugs, kurš arī dikti mīl lāceņu ievārījumu, diezgan regulāri atgādināja, lai tik neaizmirstam viņu arī paķert līdzi uz savu pāris gadus iecienīto lāceņu vietu.
Mēs plānojām, plānojām; vēsā mierā uzklausījām dažādus viedokļus par to, ka lācēnu laiks jau nokavēts un šodien beidzot devāmies lāceņu medībās - UN TIEŠI LAIKĀ:)
Bija gan ļoti gatavās mīkstās ogas, kas tik viegli noraujamas bez kātiņa un līdz mājām spainī jai peldas savā sulā.
 Bija arī vēl cietās, kas raujas ar visām kauslapiņām un mājās ir vēlreiz jāpastrādā un katra oga jāapmīļo, nolasot tai lapiņas ar kātiņu, lai var likt katlā un vārīt ievārījumu!
 Man bija dubultais lasāmtrauks - grozs ar plastmasas spainīti iekšā; gatavās ogas - spainītī, cietās - blakus grozā. Tas, lai pēc tam nav cietās un apknibināmās jāķeksē laukā no pašprocesā pa ceļam uz mājām izveidojušās zaptes:P
Pārbraucām mājās, ķērāmies pie pārlasīšanas un, protams, novērtējām kopējo guvumu:)
Apmēram 4,6 kg bijām mūsu ģimenes ziemas krājumiem pielasījuši!


Pilns katls zaptes sanāca!
Smaržoja visa virtuve.
Tika sameklētas un izbirstētas vismazākās mājās atrodamās burciņas un katla saturs pārvietojās uz tām.
Rīt būs atdzisušas, varēs stiept uz pagrabu;
Un ziemā pie siltām pankūkām atcerēties vasaru, mmmmmmmm....

ceturtdiena, 2011. gada 14. jūlijs

Tārpiņi - dillēs un mazās roķelēs

Dāvanā mazai meitenei uz viņas lielā brāļa 3.dzimumdienu tapa vēl viens tambortārpiņš mazās rociņās čamdīšanai un mazā mutītē zelēšanai un graušanai.
 Tārpiņa vecākie brāļi aplūkojami šeit un šeit.
Kāpēc dāvana brāļa dzimumdienā?- neaceros kur, bet jau pirms kāda laiciņa reiz kur lasīju kādas vismaz 2 bērnu mammas pārdomas par to, kā vecākajam bērnam pierast pie jaunā ģimenes locekļa- mazās māsa vai brāļa ienākšanas ģimenē. Par to, kā mazais varētu justies diezgan slikti, kad nu tam pavisam mazajam nāk ciemiņi uz raudzībām un nes dāvanas un viņu pavisam aizmirst. Tai mammai bija savs risinājums - pašai jau rezervē sagatavotas dāvanas lielajam, lai tajās reizēs, kad viesi atnākot atnes tikai kaut ko mazajam, varētu veikli piespēlēt dāvanu arī lielajam. Tāpēc, to atceroties, mums kā "labajiem" viesiem uz raudzībām lielajam brālim arī bija maza dāvaniņa, bet nu uz lielā brāļa jubileju maza dāvaniņa tika arī vismazākajai pekai:)
 Tārpiņš sastāv no dažāda lieluma koka bumbiņām - pērlītēm, aptamborētas ar dažādu krāsu tambordiegiem.

Kad nu par tārpiņu iesākts, tad jāatrāda arī bezgala skaistie dārzā atrastie tārpi.
Nez kādi taureņi no šiem skaistajiem kāpuriem vēl raisīs spārnus?
Šim krāsas spilgtas un sulīgas!

Bet šis bija vareni trekns uzbarojies:)
Nav ne vieni ne otri redzēti lielos vairumos, tā kā cerams nekādu skādi dārzā šie abi nenodarīja un nenodarīs!