trešdiena, 2013. gada 20. novembris

Meža zvēru cepumi un zaļi adījumi

Kamēr citi jau aizmirsuši neseno Valsts svētku noskaņas, es vēl kavējos Mārtiņdienas noskaņās. Varbūt ne gluži par tradicionālo Mārtiņzosi vai gaili šoreiz, bet gan par dārziņa Mārtiņdienas tirdziņa ceptajiem cepumiem.
Arī šogad kopā ar meitiņu bija jāgatavo tirgojamais Mārtiņdienas tirdziņam. Lai process būtu interesants un saistošs mums abām (ne tikai man vienai), tika izvēlēts cept šokolādes cepumus meža zvēru formās. Izvēle interesantuma ziņā tiešām bija īstā. Visu procesu veicām kopā - mazā piedalījās gan mīklas mīcīšanā, gan rullēšanā, gan formiņu spiešanā. Mammai nākamajā dienā atlika tikai sapakaot.
Un recepti piespēlēja tētis, no šejienes: www.jocooks.com
Mums gan sanāca stipri tumšāki, bet ne tādēļ, ka būtu piedeguši, kā pēc krāsas izskatījās. Gluži vienkārši kakao pulveris no Gemosa ļoti tumšs bija gadījies.
 Nepieciešamie produkti:
  • 3 kausiņš miltu
  • 1/2 tējk. sāls
  • 1 tējk. cepamais pulveris
  • 1 kausiņš sviesta (220g), istabas temperatūrā
  • 1 1/2 kausiņi cukura
  • 2 olas
  • 2 tējk. vaniļas ekstrakta (var aizstāt ar vanilīnu vai vaniļas cukuru)
  • 2/3 kausiņa kakao 
Gatavošana:
Lielā bļodā sajauc miltus, sāli, cepamo pulveri, kakao
Citā bļodā samaisa visas pārējās sastāvdaļas - saputo sviestu ar cukuru, pievieno olas, vaniļu, pēc tam šai masai pakāpeniski pievieno saturu no pirmās bļodas un labi samīca.
Uz apmēram stundu samīcīto mīklu ieliek ledusskapī.
Cepeškrāsni uzsilda 175 grādiem(celsija:)
Mīklu sadala vairākās daļās un rullē apmēram pāris cm biezumā un izspiež cepumus izvēlētajās formās, liek uz cepamā papīra, (zem kura ir panna) un cep  9-11 minūtes,  ļauj atdzist uz līdzenas virsmas.
 Pēc tam var ēst vai sapakot papīra kastītēs, lai lapsām un vāverēm nenolūst astes un ežiem un gliemežiem deguni:)

Kad cepumi sacepti, var mazliet arī patamborēt un paadīt. Tāds zaļais mirklis pagadījies.

otrdiena, 2013. gada 29. oktobris

Cepures, getriņas un rudens

Pēdējā gadā nepiedodami reti padalos ar savu rokdarbu vai kulinārijas jomā paveikto.
Šodien iedvesmojos no dažiem priekš manis jaunatklātiem blogiem un tā ven pirkstiņi saniezējās kaut ko pašai ierakstīt, padalīties.
Mazliet nomainot savus ikdienas pienākumus un rituālus, man ir izbrīvējies mazliet vairāk laika rokdarbiem, vairāk svaiga gaisa elpošanai. Viens secinājums - tikai jāiemācās to visu vēl efektīvāk izmantot.
Rudens ir īstais laiks, lai parūpētos par siltām ausīm un siltām kājām.
Pēdējo pāris mēnešu laikā esmu sacakojusi cepurītes mazām austiņām un getriņas mazām kājiņām, dažas no tām jau priecē un silda mazos valkātājus.







svētdiena, 2013. gada 16. jūnijs

Zaļā vasara

Slinkoju ar blogierakstiem.
Nekas jauns rokdarbu jomā netop, baudu zaļo, zaļo vasaru.
Brīvdienās brienu pa pļavām plaši atvērtām acīm un groziņu rokā
Pilns grozs raspodiņu
 
Ganu plikstiņš dažus soļus no mājas stūra pagājušogad sasējies un šogad sakuplojis
 
Nātres, baltās panātres un strutenes kā katru gadu
 

Un lietus laiku arī var izbaudīt



pirmdiena, 2013. gada 13. maijs

Vēja zvani

Bija man jūras noskaloti un izskaloti stikliņi, bija man kociņi un diedziņi, un arī dažas metāla trubiņas - stienīši, šķiet pirms daudziem gadiem no kaut kādām ārā metamajām kancelejas precēm paglabātas, ja nu kādreiz noder!
Jau sen bija tajās trubiņās arī caurumiņi diegu ievilkšanai saurbti...
Bet vēja zvani, jeb mūsu dzīvoklī drīzāk caurvēja zvani, tapa šopavasar.
Vienkārši, saulaini, caurvējā vai no pieskāriena skanoši-din!dinnn!din!
Stikls pret metālu, metāls pret metālu. dinnnn....


piektdiena, 2013. gada 22. februāris

Tamborsega mazās meitenes gultai

Šis laikam ir viens no projektiem, ar ilgo tapšanas laiku
Ir kā nav ne liels, ne sarežģīts, bet pirmie tamborētie kvadrāti šai sedziņai, šķiet tapa jau pirms vairāk kā 2 gadiem. Tad pa vidu izvilku no kādas kastes vai lādes laukā - dažus izbrāķēju un atdevu vecmāmiņai citiem "projektiem", to vietā satamborēju jaunus, pēc tam atkal uz kādu laiku visi gatavie kvadrāti gaidīja īsto iedvesmu un īsto dziju kopā satamborēšanai.
 Beidzot ir gatava! Un beidzot Līvas nu jau vairs ne jaunajai gultai ir sava tamborsega!

piektdiena, 2013. gada 8. februāris

Adīti kāju sildītāji

Ja ziemā gribas staigāt svārkos vai padarīt krāsainākus vai interesantākus zābakus (vai, ja zābaku aizdare regulāri bojā zeķubikses), noder kāju sildītāji vai getras, vai kā nu vēl viņus var nosaukt.
 Manā gadījumā visi minētie iemesli bija pamudinātāji beidzot jau sen iedomāto ieceri realizēt. Sākumā bija plāns par adīšanu no melnas dzijas, bet sākot adīt, radās šaubas, ka melnās dzijas varētu nepietikt plānotajam garumam. Liku klāt zaļo, un ja jau - tad jau - vēl citādu toņu dzīparus ar. Beigās sanāca vairāk zaļi nekā melni :)
Salīdzinot ar citiem saviem projektiem, tapa diezgan īsā laikā - pāris nedēļās. Jo gandrīz katru vakaru atradu brītiņu pieķerties pie darbiņa(un bija arī motivācija, jo iepriekšējās garzeķes bija saplīsušas).

otrdiena, 2013. gada 5. februāris

Trusīša cimdiņi

Ziemassvētkos, kas nu jau šķiet aiz kalniem, saņēmu kādu jauku dāvanu, kurai līdz pilnībai arī man nācās pielikt savu rokdarbnieces roku.
 Siltus, jo siltus īstus trušādas cimdiņus bija rūķis man zem eglītes atstājis. iekšpusē pūkainais, ārpusē ādainais.
Ādainā ārpuse šķita tomēr tik trausla un ievainojama, ka prasījās tapt aizsargāta.
Tad nu apadīju apkārt vēl vienu kamzolīti - aitas vilnas dūrainīti.
 Nu aukstums manas rokas nebiedēs!

ceturtdiena, 2013. gada 24. janvāris

Ziepes...smaržīgas

Uhh, cik ilgu laiku klusums Griezes dienasgrāmatā!
Visu laiku tā kā gribas ko ierakstīt, kā nemiers urda, bet vienmēr citi pienākumi un nogurums ņem virsroku. Bet esmu saņēmusies un apņēmusies, ka šogad nevienu mēnesi bez blogieraksta. Citus gadus varbūt man arī bija apņemšanās, ka vismaz vienu ierakstu nedēļā, un gan jau kādai bloglandijā varētu būt arī apņemšanās, piemēram, vismaz 3 ierkskti nedēļā, vai varbūt pat katru dienu... Bet esmu apzinājusi sava slinkuma spēku reizēm ilgāku laiku neko jaunu neuztapināt uvai arī kaut ko uztapināt, bet aizmirst ar to padalīties...

Bet ar pašgatavotām ziepēm tomēr gribu padalīties. Lai gan mūsmājās pirmais brūvējums tapa jau pirms Ziemassvētkiem, lai rūķim ir ko dāvanu maisā ielikt, ir plāns, ka būs vēl:) Kaut vai tās smaržas dēļ, kas piepilda māju brūvēšanas procesā, ja tiek pievienotas ēteriskās eļļas.
Process un sastāvdaļas pavisam vienkāršas:
 - Organiska ziepju masa (iegādāta BBfactory - http://www.bbfactory.lv/)
 - Lavandas un kanēļa ēteriskās eļļas (iegādātas turpat), pašai, vēl nemaz smaržu neizsmaržojot, likās, ka būs vispiemērotākās ziemai un šim laikam. Un izvēlē bija laba.
 - Skrubīša efektam lavandas ziediņi, klinģerīšu ziedlapiņas, kafijas biezumi un malts kanēlis
Tas arī viss!

Atlika tikai ziepju masu ūdens peldē izkausēt, izvēlētajās formītēs (man šoreiz bija mājās pieejamās silikona keksiņu un konfekšu formītes) salikt skaistumam un/vai skrubim sastāvdaļas, katrā iepilināt pa pāris pilieniem ēteriskās eļlas, tad saliet tur ziepju masu un pacietīgi gaidīt, lai pēc pāris stundām varētu pārbaudīt, kas sanācis.
 
 
Lavandas ēterisko eļļu liku kopā ar lavandas ziediņiem un klinģerīšu ziedlapiņām, savukārt kanēļa ēterisko eļļu piepilināju pie kanēļa un kafijas biezumiem. Brūnās ziepītes sanāca tik apetitelīgas kā šokolādes konfektītes!
Māja smaržoja vēl vismaz pāris dienas.
Ja man atkal sanāks pa ceļam BBfactory veikaliņš, jāiegādājas ziepju masa krājumos. Ātri pagatavojama un orģināla dāvana sanāk!
Pēc noskaņojuma vai gaumes var likt klāt dažādas ēteriskās eļļas vai arī nelik nemaz, dažādus materiālus var iekausēt ziepju gabaliņā - ziedlapiņas, tējas, žāvētas ogas....tik jāļauj fantāzijai rīkoties
(Ziepju receptes un padomi atrodami jau minētajā BBfactory mājas lapā)

Varbūt vēl kāds iedvesmosies eksperimentam ar ziepēm!