pirmdiena, 2012. gada 19. novembris

Latvijas dzimšanas dienas nedēļas gardumi

Visu nedēļu gaidīti... svinēti svētki un brīvdienas.
Pa nedēļu "iesildījāmies" ar Māriņdienas tirdziņu dārziņā, kur bērni tirgojās ar pašu rokām(un vecāku palīdzību) radītām lietām un gardumiem. (Nez kāpēc gan gardumiem bija daudz lielāka piekrišana;)?)
Bet mājās tikmēr atradās viena burka ar cukurmaltāmdzērvenēm, kas prasīties prasījās pēc sen nesatikta rupjmaizes kārojuma.Un rupjmaizes kārojums ir dikti laba štelle gatavošanai kopā ar bērniem.
Tētis iepriekšējā vakarā apžāvēja cepeškrāsnī vienu ķelmēnrupjmaizes kukuli, ko pēc tam izmala caur gaļasmašīnu, atlika tik atvērt dzērveņburku un sakult putukrējumu(no puslitra saldā krējuma), un vakara izklaides varēja sākties...
Vispirms sabērām pāris centimetru biezu kārtu ar sasmalcināto rupjmaizi, tad pāris karotes maltās dzērvenes, ko izlīdzināt tomēr uzņēmos es, pēc tam atkal kopīgi tika bērta rupjmaize, un tad putukrējums, tad atkal rupjmaize, dzērvenes, rupjmaize, putukrējums.....kamēr izvēlētais trauks pilns. Un tāpat nākamajā, un ja putukrējums vēl paliek pāri, arī aiznākamajā... Mums šoreiz 2 trauki.
Nākamajā dienā, kad kārtojums labi savilcies, var mieloties!
Savukārt Latvijas Dzimšanas dienas vakarā, pēc pēcpusdienas skrējiena pa mežu ar gandrīz 60 kontrolpunktu meklēšanu un sasildīšanās orientieristu pārpildītā pirtiņā, tikām pie patriotiski greznotas meduskūkas baudīšanas.Mmmmmm....
Līvai vislabāk patika "baltās" dzērvenes.




otrdiena, 2012. gada 13. novembris

Bezpirkstu cimdiņi salnainiem rudens rītiem

Pagājušās nedēļas pāris pusbrīvās dienas ļāva pabeigt iesāktos bezpirkstaiņus.
Mazlietiņ zaļāki par rudens zāli izdevušies.
Uzvilkt rokās pa virsu plānajiem pirkstaiņiem un var iet salnu lūkoties...
 
 
 
Rudens vēl nav beidzies! Ziema tomēr vēl nav sākusies!!!


trešdiena, 2012. gada 7. novembris

Saules puse

Diena iesākās lietaina.
Mazliet aizdomīga, bet itin labā garastāvoklī  mazā meitene devās uz dārziņu ar trusim paredzēto ikdienišķo dārzeņu devu kabatā un grāmatu par Diegabiksi padusē(to uz laiciņu bija aizdevusi audzinātāja no saviem bērnības krājumiem, jo manā bērnības grāmatplauktā šī grāmata laikam nekad nav bijusi)
Nebija pienācis pat pusdienaslaiks, kad nācās doties prom no darba, lai paaugstinātas temperatūras dēļ mazliet saskumušo meiteni vestu mājās.
Pa ceļam veikmīgi paspējām tikt pie mūsu dakteres, kas nomierināja, ka pēdējās nedēļas nelielais klepus un iesnas nav ieperinājušās kaut kur dziļumā. Atliek tik šo nedēļu dzīvoties pa māju. Man tas nozīmēja pavadīt mājā vienu saulainu darbadienas pēcpusdienu.
Paspēju sakārtot vienu plauktu un atradu papīra turzā ievīstītu lavandu bunti, kas nebija zaudējusi ne nieka no vasarā krātā aromāta, tas prasīties prasījās tikt atbrīvots tieši šādā saulānā dienā.
Ja nedēļas nogalē mūsmājās valdīja maizes smarža, tad šodien lavanda!