ceturtdiena, 2011. gada 31. marts

Mobile - karuselis - ...

Reiz senos laikos(nu ļoti senos) lielījos ar filca putniem un solīju parādīt, kur tad viņi tiks izmantoti.
Beidzot, pēc vairākiem mēnešiem, varu atrādīt, kur viņi salidojuši.(viens līdzīgs darinājums tapa dāvanai jau ap Ziemassvētkiem, bet kaut kā netika nobildēts).
 Pat nezinu, kā lai šo darinājumu pareizi nosauc. Latviski tādi līdzīgi tiek dēvēti par bērnu gultiņu karuseļiem, bet karuseli gluži man šis neatgādina. Svešvalodās tādi līdzīgi tiek saukti par MOBILE. Nav ne jausmas no kuras valodas cēlies un kā pareizi būtu jāizrunā. Man pašai patīk likt uzsvaru uz uz pēdējās zilbes, tā man šķiet, ka izklausās franciski, lai gan pati no franču valodas nesaprotu ne tik cik melns aiz naga:)
Par mobile tiek dēvētas kinētiskas skulptūras(un skulptūra - tas jau ir mākslas darbs:) ), kuras veidotas uz līdzsvara principa. Tā kā katrs šķērskociņš(vai šķērsstienītis), pie kura ar diegu piestiprinātas figūriņas/objekti, ar augstāku šķērskociņu savienots tikai ar vienu diegu, viss objekts kopumā ir arī pa detaļām rotējoši kustīgs(ai cik gudri izklausās, cerams, ka ir arī kaut cik loģisks un pareizs šis mans spriedums).
Pēc šādiem izvilkumiem no interneta, man gribētos manu darināju pieskaitīt MOBILE saimei:)
 Tāpat dēvētus par mobile, līdzīgus darinājumus esmu redzējusi saistībā ar Montessori  rotaļlietām, kur vizuālās mobiles tiek ieteikts karināt virs bērniņa guļvietas(maza bērniņa, tāda, kurš vēl īpaši veikli pat neveļas) mazulim neaizsniedzamā attālumā, tas attīstot fokusēšanās spējas, kā arī tiek ieteikts izmantot tikai dažas kontrastējošas krāsas un vienkāršas formas. Tas tā īsumā, lai gan, kad būs laiks, gribētos šo tēmu pašai dziļāk papētīt.
Manai Pekai gan tas mamazītiņā laiks jau pagājis, tāpēc, nevadoties ne pēc kādiem priekšrakstiem, bet tikai savam un mazās priekam, paļaujoties uz savu gaumi un intuīciju, mani filca putni salidoja uz makšķerauklas kopā ar filcētām bumbiņām, kas ar pievienotajām no filca atgriezumiem izgrieztajām lapiņveidīgajām figurām izskatās pēc ābolīšiem vai apelsīniem. Makšķerauklas savijās pie dabīgiem padsmit centimetrus gariem koku zariem, kuri savukārt tika pieseti pie viena lielāka zara(katrs ar vienu diegu) un putniņi var griezties dejā saules pielietā istabā. Nolēmu šoreiz zarus nemizot, bija jau izžuvuši un pēcāk vairs miza nesarausies.
Viens sīkums, kas, manuprāt, jāievēro izmantojot makšķerauklu - kad visi mezgli sasieti, mezglu vietas apstrādāju ar floristikā izmantojamo līmes pistoli, citādi tie mezgli ar laiku nāk vaļā. Pie reizes sējumi pielīp arī pie kociņa un "nestaigā" pa labi vai pa kreisi, līdz ar to nepazūd uzštellētais līdzsvars.

Ak jā - un filca bumbiņas izvēlētajā augstumā pie auklas var piefiksēt ar to pašu līmes pistoli.
 Ja izmanto kādus citus diegus, ne makšķerauklu, bet, piemēram, kokvilnas diegu, tad šīs drošības procedūras diezgan ērti var veikt arī ar PVA līmi.
Putni laukā atlidojuši no siltām zemēm un daži iesprukuši arī saulainā istabā!
Varbūt izskatās, ka putnu pilna istaba, bet patiesībā ir tikai četri:)

pirmdiena, 2011. gada 28. marts

Cepurīte ar puķi garšīgās krāsās

Atļāvos pasapņot par saldām, smaržīgām avenēm jūlijā saulainā izcirtumā, un zemenēm ar putukrējumu - un tas viss tika ietamborēts cepurītē, kas mazajai cerams derēs ne tikai vēl šajā pavasarī, bet arī vēl rudenī, jaukām atmiņām par brīnišķīgi pavadītu vasaru.
Pēc šī visa manas nāsis jau kairina salda aveņu smarža, meža zemenīšu aromāts un šķiet, ka uz mēles kūst putukrējums ar zemenēm, un saulē sakarsusi iesauļota āda smaržo pēc vasaras svelmes....
...bet cepurīte pavisam silta, silta:) Tika izmantots atlikušaias tumšsarkanās(laikam ķiršsarkanās) dzijas pārpalikums no ausu sildītājiem un bezpirkstaiņiem, piekombinējot rozā dzijas, kas jau ilgu laiku glabājās maišelī, īsti neatrodot pielietojumu. Tikai "pliks"rozā man nu tā...ne īpaši, bet šis salikums man pašai patīk! Jo izskatās garšīgi! Šķiet mazajai arī, jo bija gatava papozēt ar cepuri galvā(šoreiz gan istabā, jo iesnu, klepus un temperatūras dēļ kādas dienas ievērojam mājas režīmu).
 Izdevās pat neliela fotosesija...
Cepures tamborēšanas vadlīnijas ņemtas no šejienes un mazliet pamainītas pa manam (lai iegūtu nepieciešamo izmēru un  izdabātu dažām manām iegribām pamēģināt vienu citu rakstu), bet puķe atrasta DROPS Design.
Varētu jau ļoti ātri iztamborēt, ja vien es reizes piecas vismaz nebūtu pa kādai rindai ārdījusi, jo te nepatika, kā lielums veidojas, te atkal ne gluži tā rakstu biju iedomājusies un tamlīdzīgi.... bet galā esmu tikusi. Nākamā noteikti taptu vienā vakarā, tikai zinu, ka netaps... Nav manā dabā kaut ko vēl tādu pašu cakot(izņemot 2 viena pāra zeķes vai cimdus:D) Un dikti daudz laika aizņem pārdomas par labākā raksta un labākā krāsu salikuma izvēli. Reizēm pati uz sevi par to dusmojos, taču - lai jau - vismaz katra lieta ir unikāla:):);)

ceturtdiena, 2011. gada 24. marts

Tārpiņš un ausu sildītājs

Savam vecākajam brālim tārpiņam nu ir piebiedrojies otrs - jaunākais brālis. Tam gan plānots tālāk doties pasaulē, bet kādu brītiņu viņš vēl pakavēsies mūsmājās.
Tapis pavisam vienkārši, tāpat kā vecākais brālis - aptamborējot koka(lielākās) un plastmasas(mazākās) pērlītes
 Kā arī pati esmu tikusi pie adīta ausu sildītāja.

Iepatikās man pīnes, tad nu turpināju pīņu tēmu...

Pēc ausu sildītāja pabeigšanas vēl atlika tāds kumšķītis dzijas, jau cerēju - varbūt mazajai Pekai cepurīte pavasarim sanāks, bet tomēr nekā. Tam būtu vajadzīgs vismaz divtik, cik man atlicis. Lai gan, var jau kaut ko piekombinēt.

otrdiena, 2011. gada 22. marts

Ceļojošā balva - mīļiem blogiem

Arī pie manis iegriezusies ceļojošā balva, paldies Lenny!
Tā, kā šī sirsnīgā balviņa jau gana izklejojusies un vismaz vienreiz iegriezusies pie visiem maniem mīļākajiem blogiem (piedodiet, mīļās, ja kādas namdurvīm pagājusi tomēr garām), šoreiz noteikumus izpildīšu tikai daļēji , izpildīšu pirmos 3 punktus un tālākos trīs interpretēšu pa savam, vienkārši nosaucot savus mīļos blogus(neaprobežojoties ar 5), bet nelūgšu jūs tālāk izpildīt jebkuru no noteikumiem.
Tātad mani mīļie, visbiežāk iedvesmojošie blogi, tie kuri mani piesaista un iedvesmo tieši šobrīd, kuru tēmas man ir interesantas un aktuālas šajā dzīves periodā (bet arī pārējie, šeit nepieminētie, nemaz ar' nav mazāk jauki, neskumstiet, visi man mīļi): Paldies jums visiem!
Laine - Mammas rokas
Inese - Pie Ineses
Elīna - Singingbee
Irēna - RE-DARBI
Ieva - Tāfele
Elizabete - By Elizabeth Cat
Baiba - Par TO - nopietni un pa jokam...


Bet, ja nu kādam gribas turpināt un izpildīt visus noteikumus, te tie būs.
Noteikumi balviņas saņēmējiem:
1. Saņemot balviņu - pateikties par to!
2. Savā blogā ielikt saiti uz blogu, no kura saņēmāt balviņu.
3. Savā blogā ielikt balvu!
4. Izvēlēties piecus rokdarbu blogus, kuriem tālāk nodosiet šo balvu.
5. Pievienot saites uz šiem blogiem.
6. Izvēlētajiem pieciem balvas ieguvējiem ar komentāriem nodot ziņu par balvas piešķiršanu.

ceturtdiena, 2011. gada 17. marts

Pirmā pavasara revīzija garšvielu dobē

Pavasara saulīte tik cītīgi pastrādājusi, ka varēju jau veikt nelielu revīziju savā garšvielu dobē, kurai aizvējā un saules pusē sniegs jau nokusis.
Konstatējumi:
Timiāns izskatās zaļš un dzīvotspējīgs:)
Izskatās, ka šoreiz būs pārziemojusi arī pagājušajā gadā manis pašas sētā lavanda; tas ļoti priecē, jo šogad tad varbūt būs vairāk ziedu:)
Raudene arī izrāda dzīvības pazīmes, tāpat kā citronmelisa 
Vēl mazliet jāpagaida, kad sniegs nokusīs tajā dobē, kur pagājušovasar tika iestādīts rozmarīns un salvija, tad arī tur varēs veikt revīziju.

Bet tikmēr turpinās ziedēšanas maratons uz palodzes

trešdiena, 2011. gada 16. marts

17 metrus garš...tārpiņš? KAKLAROTA-ŠALLE

Jā tik tiešām - 17 metrus gara(nu apmēram, jo pastiept var vēl garāku) šalle.
Bet tik traki nav - no galvas līdz kājām tādā tomēr ietīties nevar:)
Šādas šalles - kaklarotas ideja man radās, kad ieraudzīju šādu Lisettes roku darinājumu. Kāpēc lai tā būtu tikai kalarota, ja var sanākt arī šalle?
Tad nu ķēros pie darba un visiem, kas mani šajā procesā redzēja, bija brīnumi; Kas TAS par tārpiņu ko tu adi? Kas tā par desiņu? Kas Tev tur sanāks? Tik TIEVA šalle? Tik gara? Kā tad viņu tīs ap kaklu? Tiešām? Hmmm...bet nopietni?
Jā - PAVISAM NOPIETNI!!!
Un beidzot tā ir GaTAva!!! Pavasarīga. dRaiSka. Savādāka. Var būt arī piņķerīga(ja pārāk steidzīgi gribas sadraudzēties)
Vēl neesmu izlēmusi; paturēšu sev vai dāvināšu kādam?

Nav katrreiz jātin daudzdaudz reiz ap kaklu, tik jāuzliek kā krelles.
Ja apnīk garums, var "pārprogrammēt". Var iemudžināt kādu mezglu. Var nemudžināt.




Var satīt kamolā.


Var savīt.
Var vēlreiz pārlikt pār galvu kā krelles dubultā, tad visvairāk liek justies, kā ar šalli.

Var visādi citādāk.Tapšanas procesā tik nepieciešama pacietība- adīt ļooooti daudz rindiņu ar 4 valdziņiem :)

otrdiena, 2011. gada 15. marts

Bruņurupucis - spilvens

Te nu atkal viens darinājums(dāvana) no mazliet senākiem krājumiem - bruņurupucis; rotaļlieta krustmeitiņai, ko var izmantot arī par spilvenu:)
Tapis pagājušajā vasarā.
Kaut ko līdzīgu šur tur(bet nu vairs jau nezinu kur:P) plānojot un domājot, kā darīt, redzēju internetā. Bet manā interpretācijā rupucis veidojas no 7 tamborētiem un pēc tam satamborētiem(vai sašūtiem) sešstūriem, kas veido virsējās bruņas un apļa, kas ir apakšējā bruņa.
Kad tas viss satamborēts kopā,(arī augša ar apakšu), jau "dabiski" veidojas 6 caurumi - galvai, 4 kājām un astei. Tad caurumus aiztamborēju ar bruņurupuča ekstremitātēm, pirms pēdējās babeigšanas sapildīju ķermenī sintaponu.
Lai gan sākotnēji domāts kā rotaļu bruņurupucis, novērojumi liecina, ka gana bieži tiek izmantots arī par spilvenu, uz kura nolikt galvu, kad rotaļas nogurdinājušas:), vai apsēsties, ja grīda sāk likties par cietu.

Šķiet, izvēloties piemērotas krāsas, tāds varētu būt arī labs interjera elements, piemēram, uz dīvāna.

pirmdiena, 2011. gada 14. marts

Gaidot pavasari - bezpirkstaiņi un ausu sildītājs

Komplektiņš siltām rokām un siltām ausīm arī pavasarī, kad biezos dūraiņus un siltās cepures gribas noglabātskapī līdz nakamajai ziemai, bet pavasara vējš tomēr kniebj ausīs  un saldē pirkstus:)

Komplekts tapa dāvanai, kas kā jau man ierasts, tapa novēloti, jo "īstā" ideja kopā ar mīksto dzījas kamolu (70% akrils un 30% vilna) ceļu pie manis atrada tik dienu pirms došanās ciemos .

Tā kā līdz iecerētajam laikam bezpirkstainīšus nepabeidzu un dzija arī vēl palika pāri, tad atcerējos Elīnas blogā redzēto ausu sildītāju un nolēmu, ka būs tieši vietā pilnam komplektam:) Rakstu pieskaņoju cimdiņu rakstam, tikai par vienu adījuma kārtu vairāk starp pīņu krustošanās vietām.
Kamols bija gana liels, varbūt vēl sanāks arī viens ausu sildītājs pašas lietošanai?

ceturtdiena, 2011. gada 10. marts

Saziedējuši

Visādi rokdarbi iesākti, neviens nav līdz galam pabeigts, bet puķes tikmēr saplaukušas, pavasari gaidot.
rindā sastājušās...





...un divi mazi draiskuļi laukos izklaidē "mazo pilsētnieci". Sākumā gan bija dikti nobijušies no sajūsmas spiedzineim un izsaucieniem : "ezis, ezis!". Kāpēc ezis??? Kopš tētis no čemodāna izvilcis savu bērnības dienu mīksto rotaļlietu ezīti, un kopš mazajai tas dikti iepaticies, visi rotaļu zvēri, visi īstie zvēri(arī Mincis) un visi zvēri multfilmās ir EZISS!

ceturtdiena, 2011. gada 3. marts

Pannas roktura čilli

šodien mūsmājās atkal tika gatavotas sasildošās pusdienas - seleriju kātu un čilli paēdiens, kura oriģinālā recepte tika aizgūta jau pirms gadiem 4 no kādas vegānu pavārgrāmatas un tiešā tulkojumā no angļu valodas - Pan Handle Chilli būtu tulkojams kā Pannas roktura čilli:
Tā kā šis ēdiens mūsmājās tiek gatavots visai bieži, oriģinālā recepte ne tikai netiek vairs skatīta, bet savā ziņā tiek arī mazliet variēta.
Oriģinālā recepte:
 - 2 ēd.k. olīveļla
 - 1/2 kausiņa smalki sagrieztu seleriju kātu
 - 1 kausiņš smalki sagrieztu sīpolu
 - 2 daiviņas ķiploka
 - 2 vidēji tomāti, nomizoti un sagriezti
 - 1 buņdziņa(425g) konservētu sarkano vai melno pupiņu, bez šķirduma, noskalotas
 - 1 kausiņš tomātu mērce vai 1/3 kausi;ņa tomātu pasta sajaukta ar 3/4 kausiņa ūdens
 - 1 kausiņš ūdens
 - 1/3 kausiņa bulgurs vai kuskuss
 - 1 ēd.kar. saldinātājs pēc izvēles (cukurs vai medus, piemēram)
 - 2 ēd.kar tomātu pastas
 - 1 ēd.k. čilli pulveris
 - 1/2 tējk. kaltēta oregano
 - 1/4 tējk.maltu piparu
 - 1/4 tējk. malts kumīns


Mana visbiežākā variācija par šo tēmu:
Nepieciešamie produkti:
 - pāris vidēju vai lielu sīpolu
 - 2-3 ķiploku daiviņas
 - eļļa sīpolu un ķiploku apcepšanai
 - 4 palieli seleriju kāti - ja pirkti veikalā (kad rudenī bija savā dārzā augušie, tie bija tievāki un tad šis skaits netika ievērots)
 - 1 tējkarote kumīna - es nemaļu, saberžu piestā
 - 1/2 tējk. čilli pulvera (mums ir ļoti stiprs, atgādāts no Indijas) - ja ir svaiga čilli pāksts, tad var likt arī to un tad mazāk pulvera
 - 1 bundžiņa (apm 400g) konservētu sarkano pupiņu
 - 1 bundžiņa (mazā - 425g) smalcinātu tomātu
 - 1/3 līdz 1/2 no tomātu pastas puslitra burciņas, ja nopērku mazo burciņu, tad lieku visu
 - vismaz 1 kausiņš ūdens(bet ūdens daudzums regulējās arī atkarībā no tā, vai tiek izmantots bulgurs, vai kuskuss)
 - 1/3 līdz 1/2 kausiņa bulgurs vai kuskuss
(šoreiz(pirmoreiz) pievienoju arī mazliet konservētas kukurūzas, kādas pāris karotes bija palikušas bundžiņā)

Gatavošana:
Mūsmājās viss notiek pannā, jo pannai ir īstais lielums porcijai priekš 4 personām, bet gan jau, ka var izmantot arī katliņu.
Tātad - pannā sakarsētā eļlā apcep sīpolus, ķiplokus, ja izmanto svaigu čilli, tad arī čilli, un pievieno kumīnu
Kad sīpoli mazliet zeltaini, pievieno sagrieztos seleriju kātus un turpina sautēt. Pielik čilli pulveri. Lai uz pannas esošās sastāvdaļas nesāktu piedegt, pievieno smalcinātos tomātus no bundžiņas, pupiņas no bundžiņas(bez šķidruma), pievieno tomātu pastu un ūdeni.
Ja izmanto kuskusu, tad sautē(vāra) visu, kamēr selerijas mīkstas, tad pievieno kuskusu, ļauj uzvārīties kādas pāris minūtes un atstāj vēl kādas 5 minūtes, lai kuskuss uzbriest.
Savukārt, ja izmanto bulguru, to var pievienot ātrāk, jo tam jāpavārās kādas 10 minūtes.
Šajā procesa pēdējā daļā man parasti prasās vēl pievienot ūdeni, jo gan kuskuss, gan arī bulgurs ūdeni gatavojoties uzsūc, tāpēc jāpaseko līdzi, lai pannā esošais ēdiens nav par sausu un nesāk piedegt:)
 Labi garšo aukstās dienās, lai sasildītos!

otrdiena, 2011. gada 1. marts

Visvisvismazākajām peciņām

Pirms pāris dienām nejauši "uzdūros" šādiem jaukumiem, un mazliet saskumu, ka nebiju tos atklājusi, kamēr manaamazās meitenes peciņas vēl nebija izstiepušās tik lielas:)
Bet vakar saņēmu kādu negaidītu, bet varen priecīgu ziņu: aprīļa pielienu laikā viens mazs puikiņš gatavojas ieraudzīt šo saulaino pasauli! Iedvesmu tas ļoti sapurināja - un tapa mana versija par kimono zābaciņiem. Tagad tik jāizdomā, kā laicīgi, un galvenais, lai izdotots pārsteigums, nogādāt pie saņēmēja. Adresi precīzi nezinu, tādēļ pa pastu sūtīt nevar, bet ir ideja, kā nogādāt:)

Pirmos adīju pēc norādītās pamācības, bet mazliet māc šaubas, vai tik nebūs par mazu, lai gan izskatās jau nu dikti mīļi.

Tad ar otro piegājiemu tapa mazliet lielāki no zilas un mīsktākas dzijas. Sāku ar 10 valdziņiem, 24 rindas, tad pieaudzēju plus divreiz 12 un adīju vēl 14 rindas;  sašūšana tāpat kā jau minētajā saitē atrodamajā pamācībā.

Tas ir TIK VIENKĀRŠI!!!!!! Un izskatās tik jauki:) Cerams, ka arī uz mazām peciņām, tikai man šobrīd nav tik mazu, uz kā piemērīt:)
Un pat, ja tie tikai jauki izskatās, lai....