pirmdiena, 2011. gada 31. janvāris

Vegāniskais BRUNIS ar ogām :)

Jau pirms vairākiem gadiem no draugiem pie mums atceļoja brūnās kūkas  - brownies recepte, ko mūsmājās līdz šim sauca par Brūni, bet nu šķiet, ka varētu arī par Bruni (gluži kā kādu labu draugu vai jauku onkuli, kāpēc gan ne?:P:P)
Oriģināli recepte atrasta šeit, bet jau pie mums nonāca ar dažiem papildinājumiem un arī mēs šad tad dažādībai ieviešam kādu "rozīnīti".
Šo Bruni var ātri uzcept, ja negaidīti ierodas kādi viesi vai arī pašiem gribas kādu kārumu, ko paņemt līdzi ciemos dodoties.

 Nepieciešamie produkti:
 - 2 kausiņi miltu
 - 2 kausiņi cukura
 - 3/4 kausiņu kakao pulvera
  - 1 tējk. cepamā pulvera
 - 1 tējk. sāls
 - 1 kausiņš ūdens
 - 1 kausiņš eļla
 - 1tējkarote vaniļas ekstrakta vai vaniļas pulvera(vanilīnu gan tik daudz nevajaga)
 - 1 līdz1+ 1/2 kausiņi nelielas ogas, vasarā svaigas, ziemā saldētas(piemēram, mellenes, brūklenes, meža zemenes, dzērvenes - var viena veida vai dažādas).Pēdējoreiz pielikām arī mazliet smilšēkšķu ogas - bija interesanti.
Ir bijušas variācijas bez ogām, bet pievienojot čilli pulveri, vai pieliekot gabaliņos sagrieztu balto šokolādi. Var likt arī žāvētas ogas vai augļus, vai sasmalcinātus riekstus, mandeles utml. Visādi garšīgi piemaisījumu var būt līdz 1+1/2kausiņi. Jābūt  uzmanīgiem ar lielākām sulīgām ogām, piemēram, zemenēm.

Dažreiz daļa eļļas tiek aizstāta ar1 labi saspaidītu banānu - kausiņā samīca banānu, pēc tam atlikušo tilpumu pielej eļļu.

 Gatavošana:
Lielā bļodā sajauc miltus, cukuru, kakao, cepamo pulveri un sāli, izvēlētās ogas.
Pielej ūdeni, eļlu un vaniļas pulveri un samaisa kamēr labi sajaucies.
Vienmērīgi izklāj apmēram 20x30cm lielā pannā(var būt arī mazāka vai lielāka, tad Brunis būs drusku biezāks vai plānāks) un liek cepeškrāsnī, kas iepriekš uzsildīta līdz 175' C, cep 25-30 minūtes, līdz Bruņa virsma vairs nav spīdīga.

Mēs parasti ar mazu kociņu(zobu bakstāmo) pārbaudām, lai mīkla nelīp tam klāt.
Pirms sagriešanas vismaz 10 minūtes jāatdzesē.

Šoreiz tika cepts pēdējā brīdī līdzi ņemšanai dodoties un spēļu pēcpusdienu, tāpēc steigā piemirsās gatavu uzbildēt, tikai pēdējo vientuļo, bet tāpēc ne mazāk gardo gabaliņu pieķēru...
 Garšo saldi :)

svētdiena, 2011. gada 30. janvāris

Saulainā vēju diena

Šodiena bija viena dikti vējaina diena, kurā netrūka arī saules un sniega!!!
Tādas jaukas pār ceļiem sapūstas kupenas kā vakarnakt braucot mājās no ciemiem, neatceros redzējusi  un drusku žēl, ka tās nav iemūžinātas bildēs:(

Bet šodiena, šodiena....
...vējš bij' vareni ieskrējies....
...un ēnas spēlējās uz baltā sniega...

 
skrienošs sniegs...

un arī upei savas cakas...

Man bija prieks par šo dienu!

otrdiena, 2011. gada 25. janvāris

Groziņš maniem dzijas kamoliem

Bija man ssakrājušies šādi tādi dzijas kamoli, kuru izmantošanas mērķis nebija skaidrs, ne tur zeķes vai cimdus adīt, ne kā citādi izmantot. dzijas par cietu un krāsas ne tādas... Bet ārā mest arī roka necēlās.
Tad pavisam nesen pēc grāmatas "Knit green" atklāšanas, dikti iepatikās tāds mīkstais grozs saviem kamoliem, bet tajā brīdī nebija pa rokai neviens sagriežamais audums, toties atcerējos par saviem "nevajadzīgajiem" kamoliem un nolēmu tos izlietot tamborējot kaut ko līdzīgu tam redzētajam grozam.
Tamborēt tādēļ, ka, manuprāt, tamborējumā vieglāk paslēpt sasietos dziju galus un tādu man bija diezgan daudz. Kā arī tamborējot sanāk drusku stingrāks tomēr tas tapinājums. Un vispār, tādu leilu apaļu uzadīt laikam tikai uz apaļajām adatām, bet tās man ne pa rokai, ne arī īsti labi patīk...
Visus savos krājumos savilktos un skaistajiem darbiem izbrāķētos diegus gan neizmantoju, bet mazliet šie krājumi saruka gan.
Un vēl kas labi, tapa grozs, kur vienuviet apmesties maniem dzijas kamoliem, kamēr tie gaida manu iedvesmu un pārtapšanu kādā jaukā adījumā vai tamborējumā.
Sākumā likās, ka no visādiem atlikumiem tamborēts ne pēc kā neizskatīsies, bet beigās šķiet, ka tik traki nav.
Griezs šķiet ietilpīgās par tām kartona kastēm kur iepriekš kamoli mitinājās, to var maztiept uz vienu vai otru stūri, lai tajā ievietotu vēl vienu, vēl vienu un vēl vienu...kamolu:)  bezizmēra?

Neesmu mēģinājusi, bet varbūt varēs kādreiz izmantot arī par apsēšažu mēbeli, ja iekšā būs nevis cieti satīti manas vecmammas apaļie kamoli, bet veikalā iegādātās mīkstās dzijas ficītes.

Šobrīd bez kamolu mājvietas, grozs brīžam pilda arī atbalsta funkciju mazās pekas mēģnājumos slieties kājās:)

trešdiena, 2011. gada 19. janvāris

Zeķzābaki Griezes izpildījumā

Laine no Mammas rokām mani iedvesmoja ne tikai sākt rakstīt blogu, bet viņas blogā joprojām atrodu daudz informācijas un iedvesmas.
Šoreiz  mani "pavilka" mukluki jeb zeķzābaki, Laine par tiem rakstījusi gan jau pasen, gan pavisam nesen.
Viņa šo ideju aizņēmusies no šejienes:
http://alissasorenson.blogspot.com/2007/12/felt-mukluk-tutorial.html
bet jāatdzīst, ka Laines darinājumi ir daudzkārt iedvesmojošāki:)
Tā nu, lasot neseno ierakstu zeķzābaku sakarā, man uzreiz bija skaidrs, kāda nākotne gaida bēniņos stāvošo mēteli -tas kļūs par ZEĶZĀBAKIEM!
Pagāja mazliet laika, līdz tiku pie tā mēteļa, tad atdalīju manuprāt izmantojamās detaļas, izmazgāju un nu esmu tikusi pie tiešām siltiem istabas kājas autiem.


Zolei man prasījās kaut ko stigrāku un neslīdošāku par vilnas mēteļaudumu, tad nu izmantoju tā paša mēteļa linu iekšdrēbi( mana mamma tādu sauc par stīvdrēbi), lai padarītu pēdu izturīgāku - linu drēbe ir ārpusē, bet iekšpusē vēl ir arī mēteļaudums, lai iekšā mīksti un silti.
Tā kā laikam stulmu piegriezu par platu (bet man likās, ka caur šaurāku savu pieklājīgā izmēra pēdu nevarēšu dabūt cauri), tad beigās pievienoju grieķu stilā savelkošus un dekoratīvus tamborētus striķus. Tie ar' tika tamborēti no otrreiz izmantotas/ārdītas dzijas.

Galu galā sanāca pilnīgi recycled darinājums!

pirmdiena, 2011. gada 10. janvāris

Par "zaļo" adīšanu

Brīvajos brīžos rakņājoties internetā, nesen uzdūros grāmatai Knit Green: 20 Projects and Ideas for Sustainability.
Grāmata noteikti atbilst ne tikai manai būtībai, bet pat vienai no manām izglītībām, jo pāris gadus vārds Sustainability bija manu studiju gandrīz vai visu kursu galvenais vadmotīvs :)
Jā, arī savos rokdarbos cenšos izmantot dzijas u.c. elementus, kas manos darbos piedzīvo savu otro (vai varbūt pat trešo?) dzīvi, jo uzskatu, ka, piemēram, paklājiņam, droši varu izmantot jau kāda savu dzīvi nokalpojuša apgērba gabala izārdīto dziju. Un kāpēc gan ne?

Izdevās pat atrast daļēju grāmatas interneta versiju googlā.  Tur ne tikai apraksti, kā tapt attēlos redzamajām lietām, bet arī pārdomas par to kāpēc un kā adīt "zaļi"/ ilgtspējīgi.
Man pat šoreiz šķita, ka nemaz nav nepieciešami apraksti, pietika ar iedvesmu no fotoattēliem,  bet šo to interesantu šķiet varētu arī palasīties...

Pirmais, kas mani piesaistīja, bija jau uz paša vāka attēlotais adītasi groziņš - arī maniem dzijas kamoliem kaut kas tāds noderētu. Tikai pagaidām nav pieejami piemēroti sagriežami audumi, visi krājumi glabājas laukos.
Bet pirksti niezēja, un tā no manā krājumā esoša nezināmas izcelsmes (atrasts laukos bēniņskapī) rupja, nevienmērīga linu pavediena tapa skurubējamais cimdiņš. Pagaidām šādā izpildījumā, diegs vēl palika, varbūt sanāks vēl viens.
Interesanti, kādi vēl zaļās adīšanas knifi tiek pielietoti?

trešdiena, 2011. gada 5. janvāris

Paliknīši tējošanai

Beidzot esmu ķērusies klāt arī rokdarbiem, citādi ar šausmām jau sāku skatīties uz ierakstiem savā blogā, kur rokdarbus sāk pārmākt visādi "ķēķniecības" nozares brīnumi. Sākot rakstīt blogu tas nebūt tā nebija domāts, bet izskatās, ka no tā neizbēgt arī turpmāk:):):) Kā nekā, vēderlietas ir viena ļoti svarīga ikdienas sastāvdaļa.
Šoreiz gan iemesls, lai ķertos pie tamboradatas, bija diezgan prozaisks  - bija nepieciešama vārda dienas dāvana māsai. Un es tak neiešu nekādus krāmus veikalā pirkt. Kā vienmēr, dikti ilgi nenāca iedvesma, vārda diena bija jau klāt, kad sapratu, kas tad taps. Tad nu nācās darboties līdz vēlam vakaram, lai pabeigtu
Pagājušogad jau negāja labāk, cik atceros māsa dāvanu dabūja ar vairāku dienu nokavēšanos, jo iecerētais projekts - tamborēts paklājiņš vannas istabai, prasīja vairāk laika nekā tajā brīdī tas bija pieejams brīvs rokdarbiem.
Šoreiz iedvesma "lika" tamborēt paliknīšus krūzītēm, procesā sapratu, ka varu paspēt ne tikai pāris "padibeņus" krūzītēm, bet vienu lielāku arī tējkannai uzcakot.
 Lai pirms iesaiņošanas iemūžinātu, uzrīkoju sev improvizētu tējošanu vienvientulībā:)
Jāatzīst, ka vispirms pasmēlos iedvesmu interneta plašumos. Padalīšos ar dažiem piemēriem, kas man šķita mīļi:

Jauki bumbierīši un ābolīši:

Dikti vienkārši, bet dikti jauki:

 
   
Šie varētu būt bērnu mīļākie:
Kā lai redzot ko tādu nerodas iedvesma?!

pirmdiena, 2011. gada 3. janvāris

Karameļu nakts

Tas būs stāsts vēl iz pagājušā gada, jo, sākoties jaunam gadam, cenšos vēl paveikt to, ko pa svētku laiku nepaspēju..
Bet tik ļoti sens tas stāsts nebūs vis. Tas būs stāsts par to, kā rūķis kādu nakti pirms Ziemassvētkiem mūsu virtuvē vārīja karameles (un pat sabildēja šo to, ko varēja, vienu roku visu laiku tomēr turot uz "karameļu pulsa"), kamēr mēs ar mazo meiteni čučējām saldā miegā (tiešām saldā, jo visās telpās gaisā virmot virmoja sladumsalda smarža pat no rīta, kad modāmies)

Viena no svarīgājakām lietām šajā procesā bija īpašais cukura termometrs(kādā bildē var atpzīt), kura trūkums rūķim liedza izmēģināt karameļu vārīšanu jau agrāk. Bet tā kā pēdējā laikā arī Latvijā var atrast šādas tadas specifiskas virtuves darbos noderīgas un nepieciešamas lietas, tad beidzot arī mūsmājas ieradās šis temometrs, lai palīdzētu rūķim gatavot dāvanas.
Protams, neiztikt arī bez izejvielām - cukurs, saldais krējums, sviests, šokolāde un dažādas garšvielas, kas šoreiz ļāva pagatavot četru veidu karameles.
Un karameļu cietību nosakošais faktors ir vārīšanas temperatūra(un tam jau ir nepieciešams tas īpašais termometrs)

Tātad neliela fotorepotrāža no vārīšanas:
 Pats sākums, tiek gatavots cukura sīrups...

 Tiek vārīts cukurs ar cukura sīrupu un garšvielām...

 Lietā tiek likts termometrs un katls mutuļot mutuļo...

 Te jau ir pievienots saldais krējums...

 ...un turpina vārīties...

 ...masa jau ielieta iepriekš sagatavotajā veidnē, pēc tam sacietēs un būs jāsagriež gabaliņos, no šāda daudzuma var izgriezt 70 līdz 100 gabaliņus (kāds salūzt vai sanāk  bišķu šķībs un tāpēc ir attaisnojumstam, ka procesā apēdās)

 top nākamā porcija...

...izskatās, ka ar šokolādes piedevu:)

burbuļo, burbuļo...

 Apsnigušais gardums! (patiesībā pārkaisīts ar jūras sāli, un garšai nemaz netraucē, tik piedod pikantumu)
Un slepenā sastāvdaļa šai karamelei ir čilli - dikti sasilda sniegotās dienās!

 aha, mazliet piededzis:D
 Un to es atradu saldi smaržojošajā rītā:
 Viena porcija jau "sagarumota"!
 Virtuvē uz palodzes šķīvis ar provēm:)...
 par nepieciešamā krējuma daudzumu liecina tukšā tara...
 Atstāts darbiņš arī man - sadarbības stiprināšanai ar trauklupatu...
 Un vēl viens...njā, tā karameļu brūvēšana dikti daudz traukus prasa, it īpaši, ja vienā naktī vāra vairākus veidus...
 "apsnigusī" asā karamele

 un mazliet mazāk sniegotā ar apelsīnu "piešprici"

 izrādās, ka ir vēl ko dalīt pa kumosiņam...

Kad viss sadalīts, drīkst ķerties pie iesaiņošanas, papīrītī jāietin katra karamelīte atsevišķi
 
 

sestdiena, 2011. gada 1. janvāris

Skats atpakaļ un skats uz priekšu

Cik balta ir ataususi jaunā gada pirmā diena....

Jau vakar gribējās uztaisī tādu kā kopsavilkumu  par aizvadīto gadu un vienu sarakstu ar vēlmēm, ko iecerēts paveikt Jaunajā. Vakar laikam nebija īstā iedvesma, un, ja godīgi, laikam arī laika mazliet pietrūka. Bet šorīt ļāvos laiskumam, lēnai brokastu tējas malkošanai, sniega vērošanai... un mazliet rosoties, manas ieceres atrada savu formulējumu...

PAR IEPRIEKŠĒJO
Nebūs daudz lietu, būs tikai dažas, lai gan noteikti, noteikti tādu jauku un nozīmīgu lietu ir bijušas vairāki desmiti. Tomēr par VISsvarīgākajiem aizvadītā gada brīnumiem:
1. Visvisjaukākais noteikti ir mazā cilvēkbērna pievienošanās mūsu ģimenei un mana kļūšana par MAMMU. Mazais cilvēkbērns vien katru dienu sagādā vairākus jaunus brīnum-priekus.
2. Sāku rakstīt blogu un esmu ieguvusi(vismas man tā šķiet) blogdraugus, smēlusies jaunas idejas savām nodarbēm un, iespējams, arī iedvesmojusi kādu. Par to PALDIES Lainei no mammas rokām, jo gluži netīšam iemaldījusies mammas rokās, tagad esmu kļuvusi no tām atkarīga(un ne es vienīgā tāda) un saņēmusies arī pati rakstīt blogu.
3. Esmu iepazinusi  "Ģimenes Šūpuli" un daudz jauku cilvēku - Ģimenes Šūpuļa lolotāju un atbalstītāju, palīdzot citiem, ieguvusi daudz arī sev.
4. Vasaras vidū tiku izvēlēta par krustmāti jaukai, delverīgai krustmeitiņai.

PAR 2011.GADA IECERĒM/MĒRĶIEM
1. Būt laba un vēl labāka mamma savai meitiņai
2. Mācīties kaut ko jaunu, ja nu neiestāties kādā augstskolā, lai iegūtu trešo augstāko izglītību, tad vismaz kādā citādā veidā kaut ko jaunu apgūt
3. Atrast vietu, kur varētu tapt mūsu ģimenes māja
4. Blogā rakstīt vismaz 2 reizes nedēļā
5. Vairāk rūpēties par savu veselību
6. Iestādīt smiltsērkšķus un jaunas ābelītes un aī kādus jaunus/mūsmājās līdz šim nepazītus augus (cik gadus tas jau nav bijis iecerēts, bet vienmēr atlikts)
7. Sadraudzēties ar šujmašīnu
8. Nesatraukties par nesvarīgām lietām un iemācīties pacietību (tas būs grūti:))
9. Atkātrot, nepazaudēt un papildināt savas svešvalodu(angļu, vācu) zināšanas - tas nozīmē arī vairāk vēstuļu/e-pastu draugiem, kas neprot latviski
10. Atrast papildienākumus, lai pirms atgriešanās darbā varētu ar meitiņu dzīvoties pa mājām maksimāli ilgi.

Un tagad meklēt slēpes un uz Uzvaras parku slēpot!!!!