pirmdiena, 2011. gada 29. augusts

Noķert vasaru un sauli...

Visu vasaru jau kopš pavasara vācu tējas un saulainus iespaidus, pirmos sažāvējot t.i.iekonservējot sapakotus stikla burkās un papīra turziņās, otros - atmiņās un fotogrāfijās,. Abi pilni saulainu atmiņu un vasaras smaržas.
Bet nu  laikam jāsāk jau ķert vasaras veltes, kamēr vēl salnas nav nākušas postīt.
Tā, redz, pavisam saulaina tēja bija vēl dārzā vācama, dzeltena kā saule un smaržīga kā vasara - KLINĢERĪTES!
 Reiz, kad tikko sāku blogu rakstīt, man bija iedomāts plāns, ka par visām sevis lasītajām tējām te rakstīšu, vēl likšu klāt aprakstus par ārstniecisko iedarbību un citām interesantām niansēm. Bet, kad atradu, ka labu labās lietas par tējām ļoti izvērsti apraksta Madara savā blogā PUĶUZIRNIS, tad piezagās man slinkums un nolēmu, ka nav ko darīt dubultu darbu, un piedevām, ja kāds cits to ir izdarījis tik plaši un kvalitatīvi:)
Tad nu vienmēr labi zinu, ka par tējām visu varu meklēt Madaras blogā un pati tikai priecājos par savām krāsainām bildēm:)
Bet izsmeļošu aprakstu par klinģerītes ārstnieciskajām īpašībām Puķuzirņa blogā var atrast TE.
Vēl tik vienā no šīs vasaras nedaudzajām izlasītajām grāmatām bija ieteikums, lietot svaigas klinģerīšu ziedlapiņas kā papildinājumu salātiem - gan izskatam, gan vitamīni un citas organismam noderīgas vielas.
Kā arī izžāvētas ziedlapiņas var pievienot mīklai cepot maizi vai kūkas, tā var iegūt dzeltenāku krāsu(tad gan laikam jābūt samaltām tām ziedlapiņām), vai vienkārši interesantāk. To visu, protams, ar mēru.
Vai nav saulaini!?


pirmdiena, 2011. gada 22. augusts

Bazilika pesto

Vakar tika novākts lielums dārzā saaugušā bazilika - kamēr vēl vasara, kamēr vēl nav salnu, - un tapa lielā porcija bazilika pesto.
Tas lielais daudzums skaitļos izskatījās apmēram šādi:
 - 27 kausiņi svaigu bazilika lapiņu(tā riktīgi sapresētu, pēc svara apmēram 2 kg bazilika)
 - 2,7 kausiņi mazliet apgrauzdētu indijas riekstu
 - 41 ķiploka daiviņa
 - 6,7 kausiņi olīveļlas (jā, daudz gan :))
 - 2,4 Ēd k.sāls(smalka)
 - 2,4 Ēd.k.malti melnie pipari
Vienvārdsakot, apjomi 13.5 reizes lielāki par stadarta recepti. Nezinu gan no kurienes tā tika paņemta, jo virsvadība šim pasākumam bija vīra kunga rokās. Mani pienākumi bija nogriezt dārzā baziliku, piedalīties lapiņu atdalīšanā no neizmantojamajiem kātiem(un labi, ka tikai piedalīties, jo apjoms jau diezgan iespaidīgs), nodrošināt ar tukšo taru, t.i. tīrām izmazgātām burciņām, kā arī pēc tam nokopt virtuvi, lai nākamajā rītā tikai viegla bazilika smarža liecinātu par iepriekšājā vakara kulinārijas "orģijām".

Bildēs izskatās šādi....

Pats sākums- apžāvēšaa pēc mazgāšanas un "derīgā materiāla" atlase:)
pa vidam tiek apgrauzdēti rieksti:

Tad neliela atpūta no virtuves darbiem, izmantojot beidzot saules parādīšanos ne pārāk garā izbraucienā ar velosipēdiem un līdz ar tumsiņu var sākt rosīties pa virtuvi.

Tiek izmantotas/izmēģinātas dažādas smalcināšanas palīgierīces, visas atzītas izmantojamām bazilika smalcināšanai:
Tikmēr tukšā tara jau stājas ierindā...
Kad visas sastāvdaļas samaltas, sabelndētas, sasmalcinātas un vēlreiz visas kopā lielā bļodā samaisītas(ar blendera palīdzību)...
var sākt pildīt to visu burciņās (re, re cik ātri oksidējas jau virskārta un zaudē savu skaisti zaļo toni)

un vēl pirms vāciņa uzlikšanas, jāuzlej kārtiņa ar eļļu, lai labāk glabājas...



Un vēl pusnakts nebija pienākusi, kad visas burciņas jau sarindojušās pilniem vēderiem:



ui, cik tomēr daudz kopā:



Lai gan lielākoties receptēs rakstīts, ka pašu gatavotu pesto ieteicams izmantot apmēram nedēļas laikā, pēc pagājušā gada pieredzes - lesdusskapī var glabāt arī vismaz dažus mēnešus. Vismaz pēc mūsu receptūras gatavoto var! :)
Un tad rudenī un ziemā, vienmēr ir kas pieliekams visātrāk un vienkāršāk pagatavojamajiem siltajiem ēdieniem - makaroniem. Šosezon notiekti tiks izmēģināti arī citi pielietojumi - kulināriski, protams:).


sestdiena, 2011. gada 20. augusts

Pāris jaunu tamborētu kreļļu

Lai gan vasara nu jau gandrīz aizritējusi vienos zaļomos, vācot tējas un lasot ogas, šo to ravējot un šo to vēderpriekam gatavojot un viekārši svinot vasaru, visam pa vidu ir tapušas pāris tamborkrelles - mīkstas un ņurcāmas, iedvesmojušās no agrā pavasarī tapušājām.
Vienas sārtas kā vasaras ogas saules apspīdētas (un pavisam nejauši ļoti pieskaņotas manam peldkostīmam)
 
Otras zaļi saulainas, ar tām var iet slēpties ogu krūmā tagad, kad ogas jau nolasītas:)

Pagaidām gan šīs jaunās skaistules manā garderobē netiek lietotas, jo dikti mīļas ir pirmās, no kurām negribas šķirties ne ma, ne mazajai...tāpēc šīs vēl gaida savu/-as īsto/-ās saimnieci/-es!

trešdiena, 2011. gada 17. augusts

Beciņa

Vakar, kā jau parasti vasaras sezonas otrdienās, atkal "bizoju" pa mežu ar kompasu, karti un emitu rokās.
Bet pusi distances vēl manās rokās tika glabāta un žņaudzīta viena burvīga apšu beciņa.
Atradu viņu uz kāda maz lietota meža celiņa(kartē gan bija iezīmēts kā gana pamanāms), blakus lielai vecai bekai( kas, protams, savu apjomu dēļ bija pamanāmāka  un tika ieraudzīta pirmā).
Puse distances vēl priekšā, aši paskatot kartē, ka attālums no finiša pietiekami liels, lai pēc tam vēl skaistuli savākt nemaz ar negribētos nākt - pāris sekundēs tika izlemts, ka būs man ceļabiedre -  un beciņa bija jau man rokā(neatstāšu tak tādu skaistuli tārpiem un gliemežiem par barību, vai kādam citam skrējējam pa rokai:))
 Pēc gailenēm gan ir brists ne vienu reizi vien uz vietām, kur puskurvīti viens un divi var salasīt, ar cerību, ka citi orientieristi tās nebūs skienot pamanījuši vai arī būs par slinku pēc finiša vēlreiz meža brist.
...bet...šī ir īpaša apšubeka ne tikai ar to, ka kopā ar mani veica pusi distances, bet arī ar to, ka pirmā šajā sezonā iegūtā beka.
Un šodien jau tika gardi notiesāta - ņamm, ņamm...