pirmdiena, 2012. gada 27. augusts

Brikšņi un truši nedēļas nogalē

Nedēļas nogale aizvadīta, skrienot pa mežiem, purviem, brikšņiem,
izbaudot mazmazītiņu dārza svētku burvību un gardumus
 atkal skrienot pa mežiem, pēc pāris gadu pārtraukuma (nevis tamdēļ, ka šajos pāris gados vispār neskrēju, bet tamdēļ, ka skrēju stiprākā grupā un nekad nekāpu uz pjedestāla) saņemot tiešām skaistu medaļu
 un pēc tam vēl uzkāpjot Augstrozes pilskalnā (ai, cik daudz reižu bija garām braukts, bet vienmēr bijis kāds iemesls neapstāties kaut uz pārdesmit minūtēm)
un lasot un gardu muti ņammājot krūmmellenes un pašu(t.i.manas mammas) dārzā ātrumā ievācot svaigas pārtikas krājumus šai nedēļai... Vienā skriešanā....
Cik labi, ka lielais lietus atnāca, tik kad visi darbi jau padarīti un visas nedēļas nogales izklaides izbaudītas.
Rokdarbi atkal tiek atlikti un atlikti. Bij' gan man somā visu laiku līdzi pāris kamoli, tamboradata un tamborēt sāktas čības, bet tās lai mazliet pagaida! Vēl jābauda vasarīgie mirkļi!

Toties paspēju iemīlēties trušos. Jau atkal! Šķiet, ka mana sajūsma pārspēj to sajūsmu, ko biju gaidījusi un tā arī īsti nesagaidīju no sava bērna.
Ja arī nākamgad tiks turpināta pagājušajā gadā aizsāktā tradīcija un Valmieras čempionātā pirms/pēc/starp skriešanu bērnus un pieaugušos izklaidēs truši no trusišumajām, man bail, ka kāds pūkainis sastādīs kompāniju mūsus mincim(mincim un arī dažiem citiem mājiniekiem par šausmām, protams) Jau acu priekšā uzburu ainu - blakus melnajam mūsmāju kaķim uz dīvāna apmeties šāds brīnummīkstais un pūkainais angoras trusis.
 Bet pasapņot ir ļauts...
Bet no citas puses šāds trusis varētu būt gana praktisks rokdarbniekiem, viņa kažoku var izmantot - adīt!
Un vēl no trušiem var mācīties atpūsties bez kompleksiem!
Nevis pusnaktī intensīvi pēc citronbazilika smaržojošā istabā šķirot bazilika klēpi šīgada pirmajai (un vienīgajai) bazilika pesto brūvēšanai.



pirmdiena, 2012. gada 13. augusts

Blogballe Piebalgas pusē

Arī es šoreiz biju tajā izslavētajā un ilgi gaidītajā BlogBallē, kas aicināt aicinājā mērot ceļu uz Zosēniem. Un tā vien šķita, ka visi apstākļi šoreiz iekārtojās tā, lai es TUR tiktu, lai varētu izbaudīt kopīgas visas trīs blogballes dienas...
...lai varētu izbaudīt kompāniju, gardumus, notikumu mirkļus, kopīgu tērgāšanu un mantu mīšanu, pārsteigumus, ko sagatavojusi Laine... dziesmas, nakts drēgnumu un ugunskuru siltumu divus vakarus/naktis pēc kārtas Lielkrūzēs Vislatvijas dziesminieku saietā...un vēl, un vēl....
Lai gan visas blogotājas un blogballētājas(izņemot Plūmīti, kuru, kā izrādās pazinu) satiku pirmoreiz dzīvē, likās, ka viena otru pazīstam jau ....hmm, ne gluži gadiem, bet kopš dzīvo mūsu blogi noteikti. un galu galā tas jau sanāk gadiem.
Prieks par satikšanos, pārsteigums par to, kādas mēs esam reālajā dzīvē atšķirībā, no priekšstatiem, kas radušies no bloglandijā lasītā un redzētā; citi balss tembri, citas matu krāsas un garumi, gumijnieki un siltas jakas iedomāto garo, plandošo kleitu vietā, tikai Ineses Mokka tieši tāda pati, kā iedomājos.
Es uzsūcu svī mirkļus un sajūtas, un pieredzes, lai to visu vēl pārliktu un pārdomātu pie sevis vēl ilgi, jo visa bija tik daudz, ka emociju un pozitīvisma krājuma pietiks ilgam laikam.
Un kāds iedrošinošs, iedvesmojošs blogdraudzeņu ieteikums varbūt palīdzēs izlemt, izvēlēties, nešaubīties, uzdrīkstēties, nebaidīties...

Mans somā rūpīgi iepakotais fotoaparāts gan tika pielietots tikai pēdējā dienā - visu emociju iespaidā dīvainā kārtā nebija nekādas iedvesmas ar to darboties, gribējās tvert tos mirkļūs, ko ar otoaparātu tāpat nevar iemūžināt. Vismaz ne es. Kristīnei tas izdodas daudz labāk - pat saviem draugiem, kas nedzīvo bloglandijā, savu nedēļas nogales piedzīvojumu attēlošanai, sūtu viņus klusi sajust sajūtas :)
Paldies, jums visām, visām! Paldies par pārsteigumiem un uzņemšanu Lainei un viņas ģimenei, paldies meitenēm, par kuru blogiem es uzzināju un kuros nu atklāju jaunas pasaules. Vislielākais paldies manai turpceļbiedrenei Zanei, kura pati vēl neraksta blogu, bet tā kā blogošana ir mazliet lipīga, cerams, pēc šīm dienām viņai tas ir pielipis. Tāpat paldies atpakaļceļa snaudošajai kompānijai un apbrīnojamajai Laurai, kura nemiga pie stūres.

trešdiena, 2012. gada 1. augusts

Gaisa baloni, lavandas un magones

Atvaļinājums joņot joņo uz  pēdējam dienām...
 Aizvadītajā nedēļas nogalē Valmieras pusē lidoja baloni. Vienvakar vēja pūsmas tos atnesa arī pie mums, viens pārlidoja pār mūsu mājām tikai dažu desmitu metru augstumā -gandrīz skarot koku galotnes un radot lielu sajūsmu Līvai; un mums arī.
Nākamajā dienā ciemojāmies Valmierā un atkal "satikām" balonus:
Karstums mazliet pierimis, bet es jau gaidu to atpakaļ. Gribu izbaudīt vasaru, īstu, karstu vasaru! Tādu, kur pat naktis nedod veldzi, kā pirms pāris dienām!
Internets atvaļinājumā šogad bezvadu un arī bez ātruma un darbaspējām. Tik vien izdodas, kā e-pastus pārbaudīt; iemīļotos blogus, ja vispār iespējams atvērt, tad bez attēliem, par normālu jauna ieraksta izveidošanas un bilžu ielikšanas es pat vairs nesatraucos - tātad jāizmanto brīdis ciemojoties pilsētā...
Rokdarbi ir nolikti malā, izņemot vienas tamborētas rozā čības, kas palēnām top līdz ar safotografētu instrukciju - cerams, ka pavisam drīz pēc atvaļinājuma būs pabeigtas gan čības, gan sarakstīts apraksts un tas viss tiks publicēts te - Griezes dienasgrāmatā.
Bet tikmēr esmu aizrāvusies ar lavandām - ar lavandas smaržas ieelpošanu, ar lavandas smaržas ienešanu telpā, ar mēģināšanu sagalbāt lavandas smaržu kaltējot tās, ar lavandu fotograēšanu visās dobēs(vairāk gan svešās, ne savās).
 
 
Un otra tāda šīsvasaras aizraušanās ir magoņziedu fotografēšana.