otrdiena, 2011. gada 27. septembris

Rudentiņš bagāts...un krāšņs

Ķirbji - lielie, mazie un jancīgie, novākti:
Zaļi un oranži, apaļīgi un garenāki (un vienmēr klāt kāds, kas procesu kontrolē :))

Un vēl pēdējie krāšņie rudens ziedi:



Un pēdējā vientuļā rudens roze:









Dīvains rudens - jau gandrīz oktobris, bet salnas vēl nav bijušas. Siltās dienas un vakari gan tikai priecē:)

sestdiena, 2011. gada 24. septembris

Meitiņas kleitiņas - RETRO

Vasara jau garām un pāršķirojot plauktu ar meitiņas drēbītēm atradās daži retro eksemplāri iz manas un manas māsas bērnības, kas šovasar pēc daudziem,daudziem nīkšanas gadiem plauktos vai kastēs atkal skraidīja apkārt ar mazām, vasaras sākumā varbūt mazliet neveiklām, bet uz rudens pusi jau dikti ašām kājelēm:)
 Šīs divas dīvainā kārtā atradu klētī kumodē, bija piesūkušās ar vecuma smaržu, bet pēc pāris mazgāšanas reizēm, tā vairs nebija jūtama.
Kleitiņas gaužām vienkārša piegriezuma un arī nedaudz apvalkātas, bet auduma zīmējuma dēļ bija vērts vilkt no vēstures apcirkņiem laukā. Un šai vasarai piestāvēja!


Savukārt šīs māsa iedāvaja mazās meitenes pirmajā jubilejā - arī jau vairāk kā divus desmitus gadus vecas, un tās arī tika ar prieku valkātas jau sākot ar pieneņlaiku!
Kaķīšu audums dikti mīļš un atbilstošs vasaras noskaņojumam.

piektdiena, 2011. gada 16. septembris

Ele-vele-karamele...

..jeb saulainas atmiņas par vienu bērnības grāmatiņu
Šis nebūs apcerējums par saldām karamelēm un jebjurā gadījumā ne par tām karamelēm, kas sūkājamas vai graužamas.

Revidējot grāmatplauktā kaudzīti ar manas bērnības dienu grāmatiņām, jo kā nekā arī manai mazajai Pekai drīzumā varētu sākt interesēt ne tikai bildītes, bet arī mammas lasītas vakara pasaciņas, ieraudzīju šo grāmatiņu un sasmaidījos:) un nodomāju, ka jāpadalās  arī ar citiem
Tie, kam bērnībā pie omes šī grāmata neglabājās mazbērniem domātajā grāmatplauktā, pavisam īss ievads šīs grāmata pasaulē:
Stāsts ir par par piecus gadus veco Eli, viņas suņuku Riksi un Hūtes kungu.
Ele un Riksis ir vislabākie draugi pasaulē. Viņiem patīk vienam otru ķircināt:
Ele vele karamele!      Riksis ķiksis tītarbiksis!
 Savukārt Hūtes kungam nav neviena laba drauga. Neviens viņu nekad neķircina:
Hūte pūte bonbongtūte!

Hūtes kungam nav koka, kurā rāpties, bet Elei nepieder neviena fabrika...
Stāsts ir par to, kā Ele ar Riksi izglābj savu koku no Hūtes kunga fabriku radītā posta.





Lai dzīvo draudzība un labie darbi pasaulei!

pirmdiena, 2011. gada 12. septembris

Ogu parāde

Visu vasaru ogas ne tikai tika lasītas groziņos, ķobīšos un vēderos, ne tikai vārītas, saldetās un visādi citādi ziemas krājumiem glabātas, bet arī iemūžinātas foto.
Varbūt ne visas, jo citas piemirsās, pie citām nebija fotoaparāta pa rokai, bet nozīmīgākās un intereantākās noteikti.
Par dažām jau paspēju pastāstīt vasaras karstumā (piemēram, par lācenēm), bet par pārējām neliela fotoreportāža tagad - jaukām un garšīgām atmiņām par vasaru.
JĀŅOGAS.
Sarkanas un tumšsarkanas(tās ne no mana, bet draugu dārza) un baltas.
Mūsmājās šogad tika vienkārši sulā pārstrādātas- nav sarežģiti un cukuru ar nevajaga; ja vajadzēs, pieliks, kad lietos:)
KAZENES.
Tās tika apēstas nemanot, un daudz jau arī vēl šogad nebija.
BRŪKLENES
Šogad bija daudz un lielas, skaistas. Atradām vietu, kur es ar rokām, t.i., bez jebkāda lasāmā aparāta varēju apmēram 7 minūtēs litru salasīt. Brūklenes tika gan vārītas ar un bez cukara, gan sasaldētas.
Te viens no vārīšanas procesiem - brūkleņu ievārījums ar bumbieriem:
ARONIJAS:
Mūsmājās tikai viens galaprodukts - aroniju sīrups ar ķiršu vai upeņu lapām. Tas dīvainais fotogrāfijā - izspiedas, kad samaltajai aroniju masai jau sula nospiesta.

Un vislielākās ogas - KRŪMMELLENES.

Vēl gan ne mūsu pašu dārzā, bet nākamgad varbūt kāds krūms būs arī pašiem ieaudzies.
Kā izrādās pašu novadnieki  Beverīnas novadaā Z/s Abullāči-2 audzē tādas lieliskas un karaliski lielas ogas kā krūmmellenes. Ja sarunā, var arī paši priekš sevis lasīt, vai tikai ekskursijā paskatīties un nopirkt jau citu salasītās ogas. Bet tas augusta sākumā, nu jau visas nolasītas:)
Bijām lasīt pa vairākām reizēm - gardas tūlīt apēšanai un ziemas krājumiem saldētā veidā.
 Ieskatam - cik lielas tad tās ogas. Mazās trīsgadnieka roķeles knapi trīs ogas var saturēt:)

Un paši krūmi arī pieklājīgi; tie kas jau vairākus gadus auguši, sasniedz pat pieauguša cilvēka augumu!

Tās gan nav visas šogad ievāktās ogas - ārpus kadra palikušas upenes no pašu krūmiem, mellenes un avenes no Gaujas siliem, smiltsērkšķi arī no novadnieku dārza.
Jāmēģina vēl nenokavēt arī pīlādžu laiku.
Hmm...un VISlielākās ogas jau vēl vispār stāv dārzā - ĶIRBJI. Bet tiem būs savs stāsts.

trešdiena, 2011. gada 7. septembris

Āboli dodas...pagrabs pildās

Rudens, rudens, rudens...ražas laiks
 Rokdarbiem laika itin nemaz neatliek, jo dienas paiet ķerot saules starus un vācot ražu, bet vakari mazgājot burkas un pildot tās ar ievārītajiem labumiem.
Pirms dažām dienām sasparojāmies un aizvedām savus skaistuļus - ābolus pie kaimiņa, kuram lielā un veiklā sulu spiede (aizmirsu gan fotoaparātu mājās, tādēļ pašas spiedes pases foto nav).
 
 Nepagāja ne pāris stundas, kad abas manas kannas jau bija pilnas ar sulu un gatavas mājāsvešanai un karsēšanai - vairāk kā 60 litri  kannās bij, izkarsēti varbūt arī visi netika, jo pirmajā vakarā visi bij gatavi baudīt svaigi spiesto sulu, tādēļ kannu saturs drusku pakritās.

Bet gala rezultātā arī pagraba krājumi tika ievērojami papildināti.
Būs ziemā ko viesus cienāt un pašiem ko dzert, ap Ziemassvētku laiku varēs kā karstsulu ar kanēli taisīt....

svētdiena, 2011. gada 4. septembris

Bumbieru ievārījums ar salviju

Vakar vakarā iesākts un šī rīta agrumā pabeigts mūsmājās tapa gardais bumbieru ievārījums ar salviju.

Parasti bumbieri mūsmājās ir gardums un tiek notiesāti svaigā veidā, napakļaujot tos konservēšanas trakumam.
Bet šogad mūsu bumbierei zari uz visām pusēl līka no augļu daudzuma, tā ka gatavības pilnbrieda brīdī apēst steidzamā kārtā visus bija neiespējami.
Drusciņu ievārīju kopā ar brūklenēm un šķita, ka tas jau būs gana ekskluzīvi mūsmājām, bet...

Kā izrādās ne mums vieniem bumbieru pilni zari šogad. Draugiem, kuru dārzā regulāri aplasām viņu pašu vajadzībām pāri paikušos ķiršus un jāņogas, šogad lieki arī bumbieri - daudz lielāki un skaistāki par mūsējiem un ienākšanās laiks arī par vismaz pāris nedēļām vēlāks. Tikai tad gan īsā laikā vai nu jāapēd vai jāiekonservē, citādi dikti ātri no viduča paliek brūni un mīksti. Tad nu bijām tikuši pie milzīga groza ar saldiem un sulīgiem pārstrādajāmiem gardumiem.
 Un vajadzēja atrast kādu interesantu, bet ne pārāk sarežgītu recepti, kas arī tika atrasta ŠEIT. Un ķerties pie brūvēšanas.Visas nepieceišamās sastāvdaļas pat mājās jau bija!
Nepieciešamais:
 - 3, 17 kg bumbieru (;sis daudzums ir jau sagatavoti, nomizoti un sagriezti)
 - sula no 2 citroniem
 - 4 kausiņi cukura
 - 3-4 ēd.k. medus
 - 2-3 ēd.k. baltais balzāmetiķis
 - buntīte svaigas salvijas

Darba gaita:
Bumbierus nomizo, izņem serdi un sagriež paplānās ripiņās
Izspiež 2 citronu sulu pārlejsagrieztajiem bumbieriem,  pieber 4 kausiņus cukura un visu samaisa. Atstāj uz nakti ievilkties ledusskapī vai citā vēsā vietā.(tā kā naktis jau paliek aukstas, mēs nolikām ārā pie durvīm, bet dzīvoklī to laikam neieteiktu:))
No rīta ņem katlu, bumbierus un vāra. Pirmajā piegājienā vāra apmēram 25 minūtes, kamēr bumbieri paliek caurspīdīgi.  Pa vidam sanāk noņemt putas un ir ar ko pamieloties pašam vārītājm un citiem maziem un lieliem kārumniekiem. Tad noņem no uguns un ar rokas blenderi sablendē. Pēc tam vāra vēl 15 minūtes.
 Tad noņem no plīts, pieliek medu, balzametiķi un 3-4 svaigus salvijas zariņus(veselus; nesagrieztus).
Ievārījumu samaisa un pēc pāris minūtēm noprovē, vai salvija jau gana ievilkusies. Tas jādara tiešām uzreiz pēc 1 vai 2 minutēm, citādi salvija var pārāk stripri ievilkties.
Kad liekas, ka salvijas garša jau pietiekami jūtama(un tas jau būs tiešām ātri), salvijas zariņus ņem no katla laukā. V'\elreiz liek uz uguns un ļauj uzmest pirmo burbuli;  un ievārījumu var pildīt burkās(mūsmājās tika izlaista oriģinālās receptes pēdējā daļa par 10 minūšu karsēšanu ūdens peldē).
Katrā burciņā virspusē uzliek pa mazai salvijas lapiņai.
Cerams, ka līdz ziemai kāda burciņa vēl paliks, ko pamieloties!