sestdiena, 2011. gada 21. maijs

Neaizmirstuļu laika cepurīte

Pavasaris pilnās burās. Ik dienu atplaukst kāds jauns zieds, izlien kāds jauns asns dārzā. Zem ābelēm jau nedēļu "trako" neaizmirstules un kaķis savukārt trako tajās...
ķirši jau gandrīz noziedējuši
Cidonijas pārņem stafeti
pļavās jau pāris dienas "plosās" pienenes
un tūliņ, tūliņ ābeles būs pilnos ziedos un ziedēs arī ceriņi..Bet manai Pekai nebija pieklājīgas cepures, zem kuras mazliet patverties no saules stariem un mazliet paslēpties no tomēr nedaudz viltīgajiem pavasara vējiem.
Tad nu vienā lietainā dienā mamma ķērās pie tamboradatas un cepure eku šeku gatava!
Sāku tamborēt pēc šāda apraksta, bet drīz vien sapratu, ka mana diega un taboradatas izmēri neatbilst aprakstītajiem un, sākot ar mežģīni, vairāk vai mazāk ir mana improvizācija pēc izjūtas. Bišķiņ izmantots pamatraksta elements, bet ļoti nosacīti.
Bet nav slikti, man vismaz tā šķiet.

svētdiena, 2011. gada 8. maijs

Jancīgais cimdiņzvērs

Pirms pāris dienām mūsmājās vienu vakaru ieradās jauns un bezgala jancīgs iemītnieks - cimdiņzvērs.
Jau pirms kāda laiciņa saņēmām dāvanā komplektiņu ar cimdiņu, diegiem, adatiņu, dažām koka pērlītēm un pamācību, kā no tā visa darināms cimdiņzvērs
Vienu vakaru beidzot saņēmos to cimdiņu sagriezt nepieciešamājās detaļās un to visu arī sašūt, lai dotu dzīvību vienam dikti jancīgam radījumam. Šķiet, ka sanācis kaut kas ar lāča rumpīti, peles galvu un vāveres asti.
Man gan likās, ka instrukcija tādam svētdienas šuvējam varētu būt kaut kā ne visai - vai nu par sarežgītu vai arī nepilnīgu.Bet katrā ziņā lieliska ideja, kā izmantot cimdiņus, kuri no pāra palikuši tikai pa vienam.

otrdiena, 2011. gada 3. maijs

3 laiskas nedēļas un 3 intensīvas dienas jeb īsais aprīļa pārskats

Aprīlis aizvadīts kā iesildīšanās mēnesis vasaras dzīvei laukos. Pagaidām bez interneta un ar slinkumu apmeklēt tuvējo bibliotēku, kur varbūt varētu iemest aci interneta un blogu pasaulē vismaz reizi nedēļā, lai gan sākumā, protams, tāda apņemšanās bija:)
Saulaini rīti un saulainas dienas, varbūt arī bija viens no iemesliem, kādēļ datora ekrāns nelikās vilinošs un  netapa arī neviens margojums(viens tika iesākst, bet vēl nav pabeigts)

Cik ļoti jauki izbaudīt laiku, kad var novērot kā ar katru dienu vairāk atmostas daba - pērno lapu dedzināšanas smarža, bērza sulu laiks, pirmo pumpuru laiks, pirmie asni dobēs


vizbuļu laiks,
 pirmie pamodušies, vēl mazliet miegainie eži
 un jau narcises zied!
Ievāktas pirmās šīgada tējas - māllēpes un gaiļbiksītes:

Bez tā visa vēl rušinātas dobes; sasēti visvisādi labumi dēstu kastītēs; atklāta orientēšanās sezona - pirmās reizes vēl skrienot pa sniegiem; iestādītas pāris ābelītes un upenāji, nolemts rudenī iestādīt pāris saldos ķiršus(ja gribot ogas, vajagot vismaz divus, jo šiem nenotiekot pašappute); joprojām paliek cerības iestādīt arī smiltsērkšķus; ieelpota tikko skaldītas malkas smarža (pāris sveķainākas pagales pat tika iestieptas istabā - lai smaržo:); nosvinētas Lieldienas(cerams, ka krāsotajām Lieldienu olām saņemšos un veltīšu vienu atsevišķu, lai gan novēlotu, ierakstu) un baudīta saule, saule katru dienu!



Tas tā kā būtu viss par laiskajām nedēļām!
Tām sekoja 3 intensīvas mācību dienas iepriekšējās nedēļas otrajā pusē! Ko tad es tādu mācījos?
Jau gada sākumā nolēmu, ka gribu apgūt ko jaunu; urdīja mani tāds iekšējs nemiers, šķita, ka jāmēģina izmantot šis mājās būšanas laiks ar mazo meiteni lietderīgi arī tādā ziņā, ka kaut ko jaunu un noderīgu iemācīties. Vienu brīdi pat asvēru domu, ka varētu vēl kādā augstskolā kaut ko pamācīties, bet tas  kaut kā tomēr būtu šī jaukā laika un kopābūšanas atņemšana mums visiem.
Un pavisam nejauši ieraudzīju, ka Slinguskola piedāvā apmācības bērnu nēsāšanas konsultantiem, kuri tālāk var apmācīt vecākus par to, kādu bērnu nēšāšanas palīgierīci izvēlēties un kā to pareizi lietot - kā pareizi sasiet lakatu(slingu) un kā nēsāt mazuli. Es pati tik ļoti biju izbaudījusi (un joprojām izbaudu) savas mazās Pekas nēsāšanu slingā, ka man noteikti bija tas jāapgūst.
Tika pavadītas 3 intensīvas dienas apgūstot gan teoriju, gan praksi, uzzinot tik daudz noderīga, ka joprojām šķiet,ka brīvos brīžos par to vien domāju, apdomāju un gribu uzzināt vēl un vēl:)
Te nu es esmu apguvusi pamata kursu un kopš sestdienas drīkstu apmācīt vecākus par pareizu nēsāšanu mazuļiem līdz 4 mēnešu vecumam.