svētdiena, 2012. gada 16. decembris

Pirmās pirparkūkas un mazais totoro

Aizvadītajā nedēļā tika ceptas pirmās piparkūkas mūsmājās.
No pašu gatavotās piparkūku mīklas. Māja tiiiik jauki smaržoja... Mazliet svētku sajūtas ienesas, lai agn šogad visādā citādā ziņā svētku sajūta man vēl kavējas.
  Dāvanas vēl nav sagādātas, brīvdienu plāni arī atstāti savā vaļā...
Vienīgā gatavā dāvana ir mazais Totoro Līvas dārziņa Ziemassvētku pasākumam. Lai gan dārziņā pat divas dienas bija dāvanu darbnīca Irēnas vadībā - cimdu un zeķu zvēru darināšana, diemžēl uz nevienu no tām nevarēju tikt. Tad nu nācās vienu vakaru saņemties un neaizmigt kopā ar mazo mieteni un ķerties pie darba pašai.
Cimdu vai zeķu zvērs gan nesanāca, jo mājās pēkšņi neatradās(lai gan noteikti bija jābūt) neviens piemērots vientuļš cimdiņš, bet neviena no vientuļajām  un arī ne tik vientuļajām zeķēm nešķita piemērota.
Toties kāds apnicis džmeperis gan bija, piedevām mazākā Totoro krāsā.
Tā kā multenīte par Totoro mūsmājās pēdējā laikā atkal ir iemīļota, tad nu no džempera piedurknes Līvai tapa savs mazais Totoro, ko saņemt dāvanā dārziņā zem eglītes. Ar cerību, ka kaut kad saņemšos un uztapināšu arī lielo Totoro.
Un kārdinašanai atkal mūsmājās cepās rupjmaize. Viena parasta, otra ar augļiem.
Klusi un mierīgi gaidām svētkus un svētku sajūtu.

pirmdiena, 2012. gada 19. novembris

Latvijas dzimšanas dienas nedēļas gardumi

Visu nedēļu gaidīti... svinēti svētki un brīvdienas.
Pa nedēļu "iesildījāmies" ar Māriņdienas tirdziņu dārziņā, kur bērni tirgojās ar pašu rokām(un vecāku palīdzību) radītām lietām un gardumiem. (Nez kāpēc gan gardumiem bija daudz lielāka piekrišana;)?)
Bet mājās tikmēr atradās viena burka ar cukurmaltāmdzērvenēm, kas prasīties prasījās pēc sen nesatikta rupjmaizes kārojuma.Un rupjmaizes kārojums ir dikti laba štelle gatavošanai kopā ar bērniem.
Tētis iepriekšējā vakarā apžāvēja cepeškrāsnī vienu ķelmēnrupjmaizes kukuli, ko pēc tam izmala caur gaļasmašīnu, atlika tik atvērt dzērveņburku un sakult putukrējumu(no puslitra saldā krējuma), un vakara izklaides varēja sākties...
Vispirms sabērām pāris centimetru biezu kārtu ar sasmalcināto rupjmaizi, tad pāris karotes maltās dzērvenes, ko izlīdzināt tomēr uzņēmos es, pēc tam atkal kopīgi tika bērta rupjmaize, un tad putukrējums, tad atkal rupjmaize, dzērvenes, rupjmaize, putukrējums.....kamēr izvēlētais trauks pilns. Un tāpat nākamajā, un ja putukrējums vēl paliek pāri, arī aiznākamajā... Mums šoreiz 2 trauki.
Nākamajā dienā, kad kārtojums labi savilcies, var mieloties!
Savukārt Latvijas Dzimšanas dienas vakarā, pēc pēcpusdienas skrējiena pa mežu ar gandrīz 60 kontrolpunktu meklēšanu un sasildīšanās orientieristu pārpildītā pirtiņā, tikām pie patriotiski greznotas meduskūkas baudīšanas.Mmmmmm....
Līvai vislabāk patika "baltās" dzērvenes.




otrdiena, 2012. gada 13. novembris

Bezpirkstu cimdiņi salnainiem rudens rītiem

Pagājušās nedēļas pāris pusbrīvās dienas ļāva pabeigt iesāktos bezpirkstaiņus.
Mazlietiņ zaļāki par rudens zāli izdevušies.
Uzvilkt rokās pa virsu plānajiem pirkstaiņiem un var iet salnu lūkoties...
 
 
 
Rudens vēl nav beidzies! Ziema tomēr vēl nav sākusies!!!


trešdiena, 2012. gada 7. novembris

Saules puse

Diena iesākās lietaina.
Mazliet aizdomīga, bet itin labā garastāvoklī  mazā meitene devās uz dārziņu ar trusim paredzēto ikdienišķo dārzeņu devu kabatā un grāmatu par Diegabiksi padusē(to uz laiciņu bija aizdevusi audzinātāja no saviem bērnības krājumiem, jo manā bērnības grāmatplauktā šī grāmata laikam nekad nav bijusi)
Nebija pienācis pat pusdienaslaiks, kad nācās doties prom no darba, lai paaugstinātas temperatūras dēļ mazliet saskumušo meiteni vestu mājās.
Pa ceļam veikmīgi paspējām tikt pie mūsu dakteres, kas nomierināja, ka pēdējās nedēļas nelielais klepus un iesnas nav ieperinājušās kaut kur dziļumā. Atliek tik šo nedēļu dzīvoties pa māju. Man tas nozīmēja pavadīt mājā vienu saulainu darbadienas pēcpusdienu.
Paspēju sakārtot vienu plauktu un atradu papīra turzā ievīstītu lavandu bunti, kas nebija zaudējusi ne nieka no vasarā krātā aromāta, tas prasīties prasījās tikt atbrīvots tieši šādā saulānā dienā.
Ja nedēļas nogalē mūsmājās valdīja maizes smarža, tad šodien lavanda!



otrdiena, 2012. gada 30. oktobris

Pirmā sniega prieki

šogad pirmais sniegs neparasti daudz, neparasti ilgi pastāvošs, bet kā vienmēr prieku nesošs
 
 
 
 
 


trešdiena, 2012. gada 24. oktobris

Ciemos pie rūķiem

Aizvadītajā nedēļas nogalē beidzot, beidzot saņēmāmies, saorganizējāmies un devāmies ciemos pie rūķiem uz rudenīgajām Tērvetes dabas takām.
Tik vien no visa paspējām, kā izstaigāt Rūķīšu meža un Rūķu ciema takas
Pasaku mežs un pārējās takas būs jābrauc raudzīt citreiz.
Diezko raiti pastaigas nevedās, ja tik daudz rotaļu, ko pa ceļam izmēģināt

Tik daudz celmu un sēņu, uz kā piesēst
  tik daudz rūķīšu, ar ko iepazīties, un tie nemaz nav visi, jo citi sastopami tik klusumā vai, kad sāk jau krēslot
 
 

 tik daudz mazu rūķīšu alu un mājiņu, ko izložņāt, un dažās tiek iekšā tikai paši, paši mazākie
 
Un pēc tam tiek ar gardu muti notiesāti līdzpaņemtie ēdmaņi un silta tēja
Viss, protams, stingrā rūķu uzraudzībā!


pirmdiena, 2012. gada 8. oktobris

Slingošanas nedēļa 2012 "Turpinot tradīcijas"

Slingošanas nedēļa Latvijā sākas jau šodien, ar atklāšanu plkst.16:00 Mani Slingi salonā Pārslas ielā 3/5, Āgenskalnā, tiek solīta tēja un klinģeris, un Aija Apsīte stāstīts par to kā vecāki visā Eiropā nēsāja savus mazuļus un kā pasaulē parādījās ratiņi!
Ja mana mazā meitene būs ar mieru laicīgi pamest bērnudārza smilšu kasti, varbūt es pat šodien uz noslēguma sarunām paspēšu:)! Pataupiet gabaliņu klinģera!
Kā ierasts visi pasākumi slingošanas nedēļā ir bezmaksas!Manuprāt tā ir lieliska iespēja paralēli daudz jaunai un daudzpusīgai informācijai par slingošanas lietām, satikt citas līdzīgi domājošas māmiņas, apmainīties ar pieredzi un vienkārši jauki pavadīt laiku.

Slingošanas nedēļas pilnu programmu var atrast TE.
Ja vien es varētu, tad noteikti apmeklētu deju nodarbību "Dejas slingos"(10.oktobrī), lai gan mana meitene noteikti nebūtu ar mieru vairs sēdēt slingā, bet dancotu pati:)
Un vēl es noteikti gribētu būt jaukā pēcpusdienas baudīšanā gastropabā "Cydonia" 12.oktobrī...
..un vispār jau arī visos parējos pasākumos.
šogad tas gan paliks statusā gribētu
Lai citiem ir iespēja arī būt un baudīt visus pasākumus!

Slingošanas nedēļas pasākumus šogad atbalsta arī Ekovirtuve (Rīgā,Rūpniecības iela 11), kas katram vecākam, kurš dosies pusdienot ar savu mazuli slingā, pie pusdienām dāvinās mazu dāvaniņu!

trešdiena, 2012. gada 19. septembris

Vē trīs čību pāri

Šeku reku rudens jau klāt; no rītiem, ar velo mērojot ceļu uz darbu, sāk salt rokas, vakaros mājās prasās kādu siltu vilnas zeķi.
Tad nu tapuši vēl 3 pāri čībiņu. Izskatās dikti līdzīgas tām, kas tapa jau pavasarī, bet dzijas vēl no tiem pašiem krājumiem un modelis arī nemainīgi iemīļots tas pats.

Šīs rozīgās tamborējot, safotografēju arī pa soļiem priekš instrukcijas, tikai apraksts vēl jāsaraksta.

Un mincim arī uzreiz vajadzēja pozēt!

piektdiena, 2012. gada 14. septembris

Zābaciņi mazajai Madarai

Šodien pasauli pirmoreiz ieraudzīja maza meitenīte Madara.
Biju pirms pāris dienām to pat nosapņojusi:)
Laikam pirmo reizi man tik laicīgi gatava pirmā dāvaniņa - adīti zābaciņi mazo kājiņu siltumam. Par to gan vēl nezina ne pati mazā meitene, ne viņas vecāki;)

pirmdiena, 2012. gada 27. augusts

Brikšņi un truši nedēļas nogalē

Nedēļas nogale aizvadīta, skrienot pa mežiem, purviem, brikšņiem,
izbaudot mazmazītiņu dārza svētku burvību un gardumus
 atkal skrienot pa mežiem, pēc pāris gadu pārtraukuma (nevis tamdēļ, ka šajos pāris gados vispār neskrēju, bet tamdēļ, ka skrēju stiprākā grupā un nekad nekāpu uz pjedestāla) saņemot tiešām skaistu medaļu
 un pēc tam vēl uzkāpjot Augstrozes pilskalnā (ai, cik daudz reižu bija garām braukts, bet vienmēr bijis kāds iemesls neapstāties kaut uz pārdesmit minūtēm)
un lasot un gardu muti ņammājot krūmmellenes un pašu(t.i.manas mammas) dārzā ātrumā ievācot svaigas pārtikas krājumus šai nedēļai... Vienā skriešanā....
Cik labi, ka lielais lietus atnāca, tik kad visi darbi jau padarīti un visas nedēļas nogales izklaides izbaudītas.
Rokdarbi atkal tiek atlikti un atlikti. Bij' gan man somā visu laiku līdzi pāris kamoli, tamboradata un tamborēt sāktas čības, bet tās lai mazliet pagaida! Vēl jābauda vasarīgie mirkļi!

Toties paspēju iemīlēties trušos. Jau atkal! Šķiet, ka mana sajūsma pārspēj to sajūsmu, ko biju gaidījusi un tā arī īsti nesagaidīju no sava bērna.
Ja arī nākamgad tiks turpināta pagājušajā gadā aizsāktā tradīcija un Valmieras čempionātā pirms/pēc/starp skriešanu bērnus un pieaugušos izklaidēs truši no trusišumajām, man bail, ka kāds pūkainis sastādīs kompāniju mūsus mincim(mincim un arī dažiem citiem mājiniekiem par šausmām, protams) Jau acu priekšā uzburu ainu - blakus melnajam mūsmāju kaķim uz dīvāna apmeties šāds brīnummīkstais un pūkainais angoras trusis.
 Bet pasapņot ir ļauts...
Bet no citas puses šāds trusis varētu būt gana praktisks rokdarbniekiem, viņa kažoku var izmantot - adīt!
Un vēl no trušiem var mācīties atpūsties bez kompleksiem!
Nevis pusnaktī intensīvi pēc citronbazilika smaržojošā istabā šķirot bazilika klēpi šīgada pirmajai (un vienīgajai) bazilika pesto brūvēšanai.