Balts mētelītis ar pumpiņām tējkannai.

Šonedēļ pa darba dienu vakariem, kad mazā meitene nolikta gulēt, tapa balts tējkannas mētelītis ar rozīgām pumpiņām. Vakar jau aizceļoja pie jaunās īpašnieces - dāvana dzimšanas dienā!

Ideju par pumpmām aizguvu šeit, bet man gribējā ko gaišu, kā sniegotai dienai piemērotu, vai kā baltu putukrējumu ar sārtām ogām, un sanāca šādi. Pašai pat sakārojās pēc putukrējuma:)

 Pats mētelītis adīts, pumpiņas tamborētas un pēc tam piešūtas.

Tamborēta kleitiņa

Pāris nedēļu neregulāras tamborēšanas, pāris vakaru izlemt, kādas podziņas labāk - un tamborkleitiņa mazajai meitenei gatava.

Jau piemērīta pusnepabeigta:

 Krāsas - atkal mani mīļie zaļie toņi... Tīra vilnas dzija. Diezgan smalka; divkārtīga.

 Un saldākai dzīvei šokolādes kūka - gluži vienkāršais brūnis, ar ko mieloties.

Skaistais aukstums. Sertifikāts. Skumjas.

Lai gan šī nedēļa izvērsās diezgan skumja ne tikai mazajai meitenei, kurai nu, līdz ar mammas atgriešanos darbā, jāsāk bērnudārza gaitas, bet arī man pašai. Nekad nebūtu iedomājusies, ka pati apraudāšos vairāk par mazo, kad būs viņa jāatstāj dārziņā... Tāda nu pinkšķe es esmu gan :)!

Bet šoreiz vēl par priecīgākām un skaistākām lietām.
Jau pirms nedēļas ieguvu Bērnu Nēsāšanas skolas (Slingu skolas) sertifikātu kā bērnu nēsāšanas konsultante; tas par to nēsāšānu slingā jeb bērnu pārnēsāšanas lakatā.
Mēs visas trīs konsultantes, kas varonīgi beidza arī sertifikācijas kursu, atzinām, ka caur šo mācīšanos esam ieguvušas ne tikai zināšanas, kas paredzētas kursu ietvaros, bet arī ieguvušas tik daudz viena no otras(jo esam katra tiešām atšķirīgas) un no Slingu skolas vadītājām Aijas un Evitas. Paldies Aijai par burvīgo "trofeju" kursu beidzējām!

Grūti pat izsvērt, kura pieredze un informācija katrai no mums kopumā svarīgāka. Tas gan laikam, kā nu katrā situācijā tālāk dzīvē. Bet sertifikāts ir par bērnu nēsāšanu:)

Un tas viss atkal un atkal parāda, kā dzīvē viena lieta ietekmē kādu citu. Man tas viss sākās ar savas mazās meitenes nēsāšanu lakatā jau kopš pirmajām nedēļām. Toreiz pati vēl īsti labi nemācēju, sēju pēc drukātām  instrukcijām un savām sajūtām. Nu viņa jau tik liela izaugusi, ka nēsāt sanāk arvien retāk un retāk, un man par to ir dikti žēl.
Toties nu varu parādīt citiem vecākiem, kā izbaudīt tuvumu ar savu mazuli, lai mīļāk un arī vieglāk, un, galvenais, lai ērti mazulim un māmiņai vai tētim. Un katru reizi, mācot pareizu mazuļa nēsāšanu slingā, man ir tiešām liels gandarījums, ja vecākiem izdodas un mazulim patīk.

Bet par aukstuma skaistumu! Tā ir mana sajūsma par leduspuķēm. Un par gurgstošu sniegu. Zem slēpēm, zem kājām... Par šodien, gar jūru slēpojot, matos un šallē iemitinājušos sarmu. Par ziemas sauli, kas spēj arī sasildīt, pa savam. Par sniega smaržu - vismaz mazajai meitenei sniegs smaržo. Un aukstums arī smaržo; smaržo pēc ziemas, smaržo pēc rītausmas un pēc saulrieta...
Vizuāli gan visskaistākās ir leduspuķes