Zaļā vasara

Slinkoju ar blogierakstiem.
Nekas jauns rokdarbu jomā netop, baudu zaļo, zaļo vasaru.
Brīvdienās brienu pa pļavām plaši atvērtām acīm un groziņu rokā

Pilns grozs raspodiņu

 

Ganu plikstiņš dažus soļus no mājas stūra pagājušogad sasējies un šogad sakuplojis

 

Nātres, baltās panātres un strutenes kā katru gadu

 

Un lietus laiku arī var izbaudīt

Vēja zvani

Bija man jūras noskaloti un izskaloti stikliņi, bija man kociņi un diedziņi, un arī dažas metāla trubiņas - stienīši, šķiet pirms daudziem gadiem no kaut kādām ārā metamajām kancelejas precēm paglabātas, ja nu kādreiz noder!
Jau sen bija tajās trubiņās arī caurumiņi diegu ievilkšanai saurbti...
Bet vēja zvani, jeb mūsu dzīvoklī drīzāk caurvēja zvani, tapa šopavasar.
Vienkārši, saulaini, caurvējā vai no pieskāriena skanoši-din!dinnn!din!

 

Stikls pret metālu, metāls pret metālu. dinnnn....

Tamborsega mazās meitenes gultai

Šis laikam ir viens no projektiem, ar ilgo tapšanas laiku

Ir kā nav ne liels, ne sarežģīts, bet pirmie tamborētie kvadrāti šai sedziņai, šķiet tapa jau pirms vairāk kā 2 gadiem. Tad pa vidu izvilku no kādas kastes vai lādes laukā - dažus izbrāķēju un atdevu vecmāmiņai citiem "projektiem", to vietā satamborēju jaunus, pēc tam atkal uz kādu laiku visi gatavie kvadrāti gaidīja īsto iedvesmu un īsto dziju kopā satamborēšanai.

 Beidzot ir gatava! Un beidzot Līvas nu jau vairs ne jaunajai gultai ir sava tamborsega!