Neaizmirstuļu laika cepurīte

Pavasaris pilnās burās. Ik dienu atplaukst kāds jauns zieds, izlien kāds jauns asns dārzā. Zem ābelēm jau nedēļu "trako" neaizmirstules un kaķis savukārt trako tajās...

ķirši jau gandrīz noziedējuši

Cidonijas pārņem stafeti

pļavās jau pāris dienas "plosās" pienenes

un tūliņ, tūliņ ābeles būs pilnos ziedos un ziedēs arī ceriņi..Bet manai Pekai nebija pieklājīgas cepures, zem kuras mazliet patverties no saules stariem un mazliet paslēpties no tomēr nedaudz viltīgajiem pavasara vējiem.
Tad nu vienā lietainā dienā mamma ķērās pie tamboradatas un cepure eku šeku gatava!

Sāku tamborēt pēc šāda apraksta, bet drīz vien sapratu, ka mana diega un taboradatas izmēri neatbilst aprakstītajiem un, sākot ar mežģīni, vairāk vai mazāk ir mana improvizācija pēc izjūtas. Bišķiņ izmantots pamatraksta elements, bet ļoti nosacīti.
Bet nav slikti, man vismaz tā šķiet.