Lasāmviela pārdomām un balandas salātos

Pirms pāris nedēļām devos uz bibliotēku ar mērķi paņemt vienu konkrētu grāmatau, bet nejauši - mazliet apzināti paķēru līdzi arī plauktiņā blakus mītošo grāmatu "Aizslēposim pēc avotkresēm!" (S. Amata, R.Bērziņa-Bērzīte).

 Un šī grāmata man kļuva par aizraujošu lasāmvielu pāris vakariem, palīdzot atkal atcerēties, kaut kur lasītas vai dzirdētas, bet ne reizi praktiski neizmantotas zināšanas par daudziem uzturā lietojamiem cilvēkam ļoti noderīgiem augiem, ko ikdienā mēdzam nepamanīt vai pat uzskatām par neizmantojamām nezālēm.
Jā, arī šo to jaunu, par jau iecienītajām dārza vai meža ogām un augiem.
Bet šī laikam ir pirmā vasara, kad balandas dārzā ne tikai ravēju un metu prom, bet pa saujai arī piešauju salātiem, tāpat kā redīsu maigākās lapiņas.Garšu tas noteikti nebojā, starp dillēm, lokiem, spinātiem un ierastajām salātu lapām pārējiem ēdājiem arī vizuāli nav pamanāmas (ir cilvēki, kuriem labāk nestāstīt, kādi brīnumi salātos salikti, vismaz ne līdz pirmajai pagaršošanai).Un, kamēr salātlapas vēl nav sadīgušas pietiekamos daudzumos, dārzā var pameklēt arī savvaļas augus!
Kaut  kam eksotiskākām(priekš manis), kā piemēram tulpju ziedlapu izmantošana pārtikā, pagaidām gan vēl neesmu gatava un arī tulpju laiks jau nokavēts, bet balandas aiziet uz nebēdu!
Šodien stingrā kaķa uzraudzībā vagās sašķinu redīsus - ar visām lapām(salātos gan tikai dažas - maigākas), lokus, dilles, spinātus, pāris seleriju lapiņas (vēl pavisam maziņas), sauju balandu un atradu pāris nošķinamas salātlapas.

Smalcinam, kas smalcināms, pievienojam šķipsnu sāls, kefīru un pāris karotes skābā krējuma un svaigi vasaras vakara salāti gatavi :)

Pēc tam vēl var iet lūkot upesmalas dzeltenos īrisus, kamēr vēl nav paspējuši noziedēt!