Jau vairāk kā nedēļu kāds draugs, kurš arī dikti mīl lāceņu ievārījumu, diezgan regulāri atgādināja, lai tik neaizmirstam viņu arī paķert līdzi uz savu pāris gadus iecienīto lāceņu vietu.
Mēs plānojām, plānojām; vēsā mierā uzklausījām dažādus viedokļus par to, ka lācēnu laiks jau nokavēts un šodien beidzot devāmies lāceņu medībās - UN TIEŠI LAIKĀ:)
Bija gan ļoti gatavās mīkstās ogas, kas tik viegli noraujamas bez kātiņa un līdz mājām spainī jai peldas savā sulā.
Bija arī vēl cietās, kas raujas ar visām kauslapiņām un mājās ir vēlreiz jāpastrādā un katra oga jāapmīļo, nolasot tai lapiņas ar kātiņu, lai var likt katlā un vārīt ievārījumu!
Man bija dubultais lasāmtrauks - grozs ar plastmasas spainīti iekšā; gatavās ogas - spainītī, cietās - blakus grozā. Tas, lai pēc tam nav cietās un apknibināmās jāķeksē laukā no pašprocesā pa ceļam uz mājām izveidojušās zaptes:P
Pārbraucām mājās, ķērāmies pie pārlasīšanas un, protams, novērtējām kopējo guvumu:)
Apmēram 4,6 kg bijām mūsu ģimenes ziemas krājumiem pielasījuši!
Pilns katls zaptes sanāca!
Smaržoja visa virtuve.
Tika sameklētas un izbirstētas vismazākās mājās atrodamās burciņas un katla saturs pārvietojās uz tām.
Rīt būs atdzisušas, varēs stiept uz pagrabu;
Un ziemā pie siltām pankūkām atcerēties vasaru, mmmmmmmm....
Ak, lācenes....mmmmmmm, tās man tagad vienmēr asociēsies ar somiem(Somijas braucienā ēdām vairakkārt šo debešķīgo ievārījumu), lai arī vienmēr ļoti garšojušas... Kādi jūs malači!
AtbildētDzēstOOO, es jau nedēļu atpakaļ šīs gardās ogas priekš ziemas krājumiem salasīju!!!
AtbildētDzēstTās "zaptsburciņas" tik kārdinošas!!!
:)))) kārdinoši bez gala!
AtbildētDzēstJauka ogu lasīšanas tehnoloģija! vajadzēs atcerēties, kad kādreiz došos lasīt lācenes:))))