Saules puse

Diena iesākās lietaina.
Mazliet aizdomīga, bet itin labā garastāvoklī  mazā meitene devās uz dārziņu ar trusim paredzēto ikdienišķo dārzeņu devu kabatā un grāmatu par Diegabiksi padusē(to uz laiciņu bija aizdevusi audzinātāja no saviem bērnības krājumiem, jo manā bērnības grāmatplauktā šī grāmata laikam nekad nav bijusi)
Nebija pienācis pat pusdienaslaiks, kad nācās doties prom no darba, lai paaugstinātas temperatūras dēļ mazliet saskumušo meiteni vestu mājās.
Pa ceļam veikmīgi paspējām tikt pie mūsu dakteres, kas nomierināja, ka pēdējās nedēļas nelielais klepus un iesnas nav ieperinājušās kaut kur dziļumā. Atliek tik šo nedēļu dzīvoties pa māju. Man tas nozīmēja pavadīt mājā vienu saulainu darbadienas pēcpusdienu.
Paspēju sakārtot vienu plauktu un atradu papīra turzā ievīstītu lavandu bunti, kas nebija zaudējusi ne nieka no vasarā krātā aromāta, tas prasīties prasījās tikt atbrīvots tieši šādā saulānā dienā.

Ja nedēļas nogalē mūsmājās valdīja maizes smarža, tad šodien lavanda!