svētdiena, 2014. gada 26. janvāris

Saulainais svēdienas kadrs, sestdienas vakara atmiņas

Pēc vakardienas blogmeiteņu tikšanās, kas manā gadījumā bija blogdraudzeņu vakars, jo pievienojos tikai uz vakara daļu Ģetrūdes ielas LAKSTOS, manā mājā ir jauns interjera priekšmets, kas liek jau sapņot par pavasari, pavasari un vasaruuuuuuu.
Tā gan nav vāze pilna pēc pavasara smaržojošiem ziediem, bet reciklētu mākslīgo ziedu lampa.

Paldies Valteram par pacietību un iecietību pret padsmit sievišķīgi neorganizētu būtņu kompāniju un floristikas (vai kā nu tieši to vakardien mums ierādīto mākslu dēvē) ievadstundu.
 Paldies, Jums meitenes par satikšanos, par prieku un iedvesmu. Pēc šādām jaukām satikšanās reizēm vienmēr ir iedvesma un spars radīt ko jaunu rokdarbošanās lietās un pēkšņi kaut uz pāris ierakstiem parādās laiks arī blogam.
Paldies Lainei par sakoordinēšanu, un es jau gaidu nākamo tikšanos Zosēnpusē vai Zaubē.

4 komentāri:

  1. Super, prieks par jums. Es šoreiz gan nepievienojos :)

    AtbildētDzēst
  2. Skaista lampa... tik , tik vasarīga;) Manējā vēl gaida spuldzīti.
    Vakars tiešām bija kolosāls!

    AtbildētDzēst
  3. oiiii, nu dikti dzīvelīga izskatās... bet kā tur ir caur tām puķēm, kāds gaismas stars spēj izlauzties, jeb viens staru kūlis griestos? un pie pilnas jaudas nesāk tās puķes līmīgi smaržot?

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Man jau pašai arī patīk un dzīvīgi izskatās. Un patiesībā arī mana lampa gaida spuldzīti, ekonomisko, un tādu, kas nekarst. Tad arī varēšu novērtēt, cik tā gaisma caur puķēm laukā tiek. Grāmatas jau laikam pie šīs lampas nelasīšu, bet tā sauktais ambientais apgaismojums vismaz sanāks. Un vienmēr atmiņas par pasākumu Lakstos

      Dzēst