Noķert vasaras sapņus

Krāsaini sapņu ķērāji brālim un māsiņām ķer bēnības vasaru sapņus, kuros smaržo meža zemenes saulainos izcirtumos un veldzējošas peldes ezerā

Graužam - taustāmmanta mazajam Jēkabam

Pirms pāris nedēļām ierādīju tad vēl pavisam maziņā Jēkaba mammai un tētim kā pareizi un ērti viņu nēsāt slingā. Un Jēkabs saņēma arī manis tamborētu raudzību dāvanu no mūsu ģimenes.
Tā gan viņam vairāk interesēs pēc pāris mēnešiem un būs laba nodarbe rociņām un arī kņudošajiem zobiņiem, kad tie sāks līst laukā no smaganām.

Uzaicinājums uz Labdarības pavasara koncertu

Sestdien, 29.martā plkst. 15.00, Rīgas Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā iespēja piedzīvot kādu īpašu pasākumu - Pavasara koncertu - "DZIESMAS DZĪVĪBAI", kas iecerēts atbalsta gūšanai biedrības "Ģimenes Šūpulis" Patvēruma mājas izbūvei "Jaunpalejās".

Koncertu rīko biedrība "Ģimenes Šūpulis", kas iestājas par dzīvību un meklē soļus, kā to darīt praktiski. Viens no tiem ir Patvēruma māja - vieta, kur pamestām grūtniecēm un jaunām, vientuļām mammām paslēpties, rodot praktisku un emocionālu patvērumu brīdī, kad gaidāma vai jau sagaidīta trauslā dzīvībiņa.

2003.gadā dibinātā biedrība darbojas trīs virzienos: izglītība - dzimšana - patvērums. Desmit  gados tās mājvietā, dāvinātajās lauku mājās "Jaunpalejas" Dieva žēlastībā, kas izpaudusies caur cilvēku rokām, jau ir izbūvēts mājas 1.stāvs, ko izmanto biedrības mērķiem - izglītībai (tiek organizēti dažādi semināri) un dzimšanai (mājdzemdību prakses vieta).

2.stāva jeb Patvēruma mājas pilnīgai izbūvei, kur tiek veidotas 6 istabiņas vientuļajām grūtniecēm un jaunajām māmiņām, vēl trūkst apmēram 20 000 EUR. Atnākt, aicinot radus un draugus, uz koncertu - tā ir viena no iespējām, kā atbalstīt "Ģimenes Šūpuļa" mērķi, izbūvi pabeigt jau šoruden.

Piedaloties koncertā, projektu atbalsta koris PaSaulei (diriģentes Marta Ozola un Margarita Dudčaka), Evita Zālīte, Ieva Akurātere, Ilze Grunte, Andris Grunte, Haralds Sīmanis un ansamblis Laudetur. Koncertā skanēs latviešu un ārzemju komponistu dvēseles mūzika.

Pēc koncerta, otrajā daļā no plkst. 16.30 pagrabstāva Lutera zālē būs kafejnīca, iespēja uzzināt vairāk par līdz šim paveikto, iepazīt "Ģimenes Šūpuļa" brīvprātīgās ģimenes, pie Labdarības tirdziņa stenda pret ziedojumiem iegādāties jaukas, rokām darinātas un dzīvē noderīgas lietas, gardumus, arī tā atbalstot Patvēruma mājas izbūvi.

Noskatoties LTV1 aizgājušā gada decembra raidījumu Province (http://www.ltv.lv/lv/raksts/22.12.2013-province.id22151/) un paciemojoties "Jaunpalejās", uzzināsiet vairāk par biedrības darbību un iepazīsieties ar tās vadītāju Rudīti Brūveri - 9 bērnu mammu un sertificētu vecmāti. Papildu informācija un citas iespējas ziedot  http://www.gimenes-supulis.lv/lv/kontakti/.

Koncerta ieejas biļetes cena 7.00 EUR (4.92 LVL). Iepriekšpārdošanā - https://www.ekase.lv/lv/biletes/koncerti/#tour-41, vai koncerta dienā pie ieejas, sākot no plkst. 14.15.

Putni Līnai pavasarī

Putni pie Līnas aizlidoja jau pirms bija pavasaris atnācis.
Toties iedvesma palielīties par tiem blogā pie manis atnāca tikai tagad.

Šis ir kāds apmēram septītais manis gatavotais filca putnu/zvēru karuselis jeb mobile.
Pašai šķiet, ka viens no krāsainākajiem.

 Līnai par pavasari stāsta putniņi, bet man glāzē sniegpulksteņi zvana

Saulainais svēdienas kadrs, sestdienas vakara atmiņas

Pēc vakardienas blogmeiteņu tikšanās, kas manā gadījumā bija blogdraudzeņu vakars, jo pievienojos tikai uz vakara daļu Ģetrūdes ielas LAKSTOS, manā mājā ir jauns interjera priekšmets, kas liek jau sapņot par pavasari, pavasari un vasaruuuuuuu.

Tā gan nav vāze pilna pēc pavasara smaržojošiem ziediem, bet reciklētu mākslīgo ziedu lampa.

Paldies Valteram par pacietību un iecietību pret padsmit sievišķīgi neorganizētu būtņu kompāniju un floristikas (vai kā nu tieši to vakardien mums ierādīto mākslu dēvē) ievadstundu.
 Paldies, Jums meitenes par satikšanos, par prieku un iedvesmu. Pēc šādām jaukām satikšanās reizēm vienmēr ir iedvesma un spars radīt ko jaunu rokdarbošanās lietās un pēkšņi kaut uz pāris ierakstiem parādās laiks arī blogam.
Paldies Lainei par sakoordinēšanu, un es jau gaidu nākamo tikšanos Zosēnpusē vai Zaubē.

Meža zvēru cepumi un zaļi adījumi

Kamēr citi jau aizmirsuši neseno Valsts svētku noskaņas, es vēl kavējos Mārtiņdienas noskaņās. Varbūt ne gluži par tradicionālo Mārtiņzosi vai gaili šoreiz, bet gan par dārziņa Mārtiņdienas tirdziņa ceptajiem cepumiem.
Arī šogad kopā ar meitiņu bija jāgatavo tirgojamais Mārtiņdienas tirdziņam. Lai process būtu interesants un saistošs mums abām (ne tikai man vienai), tika izvēlēts cept šokolādes cepumus meža zvēru formās. Izvēle interesantuma ziņā tiešām bija īstā. Visu procesu veicām kopā - mazā piedalījās gan mīklas mīcīšanā, gan rullēšanā, gan formiņu spiešanā. Mammai nākamajā dienā atlika tikai sapakaot.
Un recepti piespēlēja tētis, no šejienes: www.jocooks.com
Mums gan sanāca stipri tumšāki, bet ne tādēļ, ka būtu piedeguši, kā pēc krāsas izskatījās. Gluži vienkārši kakao pulveris no Gemosa ļoti tumšs bija gadījies.

 Nepieciešamie produkti:

• 3 kausiņš miltu
• 1/2 tējk. sāls
• 1 tējk. cepamais pulveris
• 1 kausiņš sviesta (220g), istabas temperatūrā
• 1 1/2 kausiņi cukura
• 2 olas
• 2 tējk. vaniļas ekstrakta (var aizstāt ar vanilīnu vai vaniļas cukuru)
• 2/3 kausiņa kakao 

Gatavošana:
Lielā bļodā sajauc miltus, sāli, cepamo pulveri, kakao
Citā bļodā samaisa visas pārējās sastāvdaļas - saputo sviestu ar cukuru, pievieno olas, vaniļu, pēc tam šai masai pakāpeniski pievieno saturu no pirmās bļodas un labi samīca.
Uz apmēram stundu samīcīto mīklu ieliek ledusskapī.
Cepeškrāsni uzsilda 175 grādiem(celsija:)
Mīklu sadala vairākās daļās un rullē apmēram pāris cm biezumā un izspiež cepumus izvēlētajās formās, liek uz cepamā papīra, (zem kura ir panna) un cep  9-11 minūtes,  ļauj atdzist uz līdzenas virsmas.

 Pēc tam var ēst vai sapakot papīra kastītēs, lai lapsām un vāverēm nenolūst astes un ežiem un gliemežiem deguni:)

Kad cepumi sacepti, var mazliet arī patamborēt un paadīt. Tāds zaļais mirklis pagadījies.

Cepures, getriņas un rudens

Pēdējā gadā nepiedodami reti padalos ar savu rokdarbu vai kulinārijas jomā paveikto.
Šodien iedvesmojos no dažiem priekš manis jaunatklātiem blogiem un tā ven pirkstiņi saniezējās kaut ko pašai ierakstīt, padalīties.
Mazliet nomainot savus ikdienas pienākumus un rituālus, man ir izbrīvējies mazliet vairāk laika rokdarbiem, vairāk svaiga gaisa elpošanai. Viens secinājums - tikai jāiemācās to visu vēl efektīvāk izmantot.

Rudens ir īstais laiks, lai parūpētos par siltām ausīm un siltām kājām.
Pēdējo pāris mēnešu laikā esmu sacakojusi cepurītes mazām austiņām un getriņas mazām kājiņām, dažas no tām jau priecē un silda mazos valkātājus.

Zaļā vasara

Slinkoju ar blogierakstiem.
Nekas jauns rokdarbu jomā netop, baudu zaļo, zaļo vasaru.
Brīvdienās brienu pa pļavām plaši atvērtām acīm un groziņu rokā

Pilns grozs raspodiņu

 

Ganu plikstiņš dažus soļus no mājas stūra pagājušogad sasējies un šogad sakuplojis

 

Nātres, baltās panātres un strutenes kā katru gadu

 

Un lietus laiku arī var izbaudīt

Vēja zvani

Bija man jūras noskaloti un izskaloti stikliņi, bija man kociņi un diedziņi, un arī dažas metāla trubiņas - stienīši, šķiet pirms daudziem gadiem no kaut kādām ārā metamajām kancelejas precēm paglabātas, ja nu kādreiz noder!
Jau sen bija tajās trubiņās arī caurumiņi diegu ievilkšanai saurbti...
Bet vēja zvani, jeb mūsu dzīvoklī drīzāk caurvēja zvani, tapa šopavasar.
Vienkārši, saulaini, caurvējā vai no pieskāriena skanoši-din!dinnn!din!

 

Stikls pret metālu, metāls pret metālu. dinnnn....

Tamborsega mazās meitenes gultai

Šis laikam ir viens no projektiem, ar ilgo tapšanas laiku

Ir kā nav ne liels, ne sarežģīts, bet pirmie tamborētie kvadrāti šai sedziņai, šķiet tapa jau pirms vairāk kā 2 gadiem. Tad pa vidu izvilku no kādas kastes vai lādes laukā - dažus izbrāķēju un atdevu vecmāmiņai citiem "projektiem", to vietā satamborēju jaunus, pēc tam atkal uz kādu laiku visi gatavie kvadrāti gaidīja īsto iedvesmu un īsto dziju kopā satamborēšanai.

 Beidzot ir gatava! Un beidzot Līvas nu jau vairs ne jaunajai gultai ir sava tamborsega!

Adīti kāju sildītāji

Ja ziemā gribas staigāt svārkos vai padarīt krāsainākus vai interesantākus zābakus (vai, ja zābaku aizdare regulāri bojā zeķubikses), noder kāju sildītāji vai getras, vai kā nu vēl viņus var nosaukt.

 Manā gadījumā visi minētie iemesli bija pamudinātāji beidzot jau sen iedomāto ieceri realizēt. Sākumā bija plāns par adīšanu no melnas dzijas, bet sākot adīt, radās šaubas, ka melnās dzijas varētu nepietikt plānotajam garumam. Liku klāt zaļo, un ja jau - tad jau - vēl citādu toņu dzīparus ar. Beigās sanāca vairāk zaļi nekā melni :)

Salīdzinot ar citiem saviem projektiem, tapa diezgan īsā laikā - pāris nedēļās. Jo gandrīz katru vakaru atradu brītiņu pieķerties pie darbiņa(un bija arī motivācija, jo iepriekšējās garzeķes bija saplīsušas).