svētdiena, 2010. gada 31. oktobris

Beidzot jāsāk!

Tad nu beidzot esmu saņēmusies sākt pirmo Griezes dienasgrāmatas ierakstu!!!
Godīgi, nobriešana tam ilga jau vairākas dienas, kopš iepazinos ar bloga veidošanas rīkiem, ar kuriem sākumā mums nemaz tik laba saprašanās nesanāca, jo nevarēju un nevarēju atrast, kur slēpjas tās iespējas, kas nepieciešamas, lai Griezes dienasgrāmata tiktu iekārtota un izskatītos vismaz aptuveni uz to pusi, kā es biju iedomājusies to izskatāmies. Arī tagad vēl ir nianses, kuras man nepatīk vai vienkārši nav skaidrs, kā tas izskatīsies, bet laikam jau ir tā, ka "darbs dara darītāju".
Šorīt, pamostoties un ieraugot aiz loga saules starus rotaļājoties vēl atlikušajās dzeltenajās lapās bērzu zaros un parēķinot, ka mazā knīpa vēl kādu stundiņu vai divas pačucēs(tātad man būs mazliet netraucēta laika:)), nospriedu, ka beidzot ir LAIKS SĀKT!!!!!!
Iepriekšējās dienās jau vairākkārt manā galvā nomainījās tēmas, kurām tad būtu tas gods būt par pirmo ierakstu - vai nu par šobrīd tapināmo rokdarbu - cimdiņiem - dāvanu draudzenei, kura šodien nāks ciemos un kurai pēdējās nedēļas laikā bija gan vārda, gan dzimšanas diena (jāatzīstas, ka dāvanu pabeidzu tikai vakar vēlu vakarā, bet varbūt bija jau agrs šodienas rīts:D), vai nu par kārtības ieviešanu savā tēju plauktā, ko paveicu vakar no rīta kamēr mazā Līva un viņas tētis vēl čucēja, vai varbūt tie varētu būt ķirbji, kas šogad Griezes lauku dobēs padevušies varen kuplā skaitā un nu pamazām pārvācas uz Rīgu, lai sākumā pildītu interjera elementu funkciju, bet pamazām tiktu apēsti dažnedažādos veidos pagatavoti (ēdienu gatavošana gan ir Mārtiņa aizraušanās un viņam vajadzētu pat savu blogu aizsākt, bet domājams, ka ar laipnu atļauju šis tas no viņa darbošanās parādīsies arī Griezes dienasgrāmatā)
Bet galu galā  pirmais ieraksts būs vienkārši PIRMAIS, tāpat par neko konkrētu, bet par dažādām man svarīgām lietām. Iepriekš prātā ienākušās tēmas jau arī nekur nepazudīs; gan jau paspēšu gan aprakstīt cimdiņu tapšanu, jo esmu plānojusi vēl kādu pārīti līdzīgu tuvākajā laikā uzmargot; gan ķirbju mums pietiks pat līdz nakamajai ražai (drošības pēc, lai tie labākie eksemplāri pa šo laiku neapēdas, jau pāris bildes esmu uztaisījusi), un tējas, tējas... tējas jau ar' turpat vien būs, atliks tik noņemt burciņām  vāciņu vai atsaitēt auduma maisiņu, lai ieelpotu dažādās vasaras smaržas...

Vēl viens iemesls, lai sāktu rakstīt šodien ir atskaites punkts kādam tieši pirms gada notikušam notikumam manā un Mārtiņa dzīvē... un diena bija tikpat dzestra un saulaina.





Tad gan mēs bijām vēl divi (+ kaķis) - nu jau esam kopā trīs ( + kaķis joprojām arī)



Lai gan sākumā šķita - šis būs blogs tikai par maniem rokdarbiem - adīšanu, tamborēšanu un tamlīdzīgām cakošanām, tad tagad, palēnam rakstot pirmo ierakstu, saprotu par cik daudzām lietām man varbūt būs ko teikt - par ikdienas sīkumiem, par dāvinātprieku, par vēderpriekiem, par tējām, par dzīvi lielpilsētā un par dzīvi laukos, par KAĶI un citiem mājdzīvniekiem (kas uz lielpilsētu nebrauc), par gadalaiku maiņu, par spēļu prieku, par meža takās atrastiem vai neatrastajiem īstajiem pauguriem, ielokiem, bedrēm un piebristām kājām, par puķu un dārzeņu dobēm, un vēl, un vēl......un vēl...
Varbūt Griezes dienasgrāmata kādu iedvesmos ķerties pie adāmadatām, uztamborēt ko jauku savam mazajam ķiparam vai pagatavot ko virtuvē vēderam par prieku. Lai noder!


Redz kā, tik grūti nemaz nav sākt!
Mana brokastu tēja krūzītē jau atdzisusi un, izrādās, arī sviestmaizi biju uztaisījusi. Nu tik ātri jāieēd brokastis, jo Līva blakusistabā jau pa savam runājas un mēģina pamodināt arī miegamici tēti. Drīz arī viņa gribēs ēst un pagaidām tur vēl tikai mamma var palīdzēt:)

1 komentārs:

  1. Apsveicu ar blogošanas uzsākšanu! Lai izdodas! :)

    AtbildētDzēst