Zaļās krāsas manā rudenī

"Zaļais vilnis" mūsmājās sācies jau labi sen - ar atkritumu šķirošanu, cik iespējams pašu audzētas pārtikas lietošanu, pārvietošanos ar velosipēdu, skraidīšanu pa mežiem un citām tamlīdzīgām lietām. Bet šopavasar zaļo krāsu vilnis ienāca manā un arī topošajā Līvas garderobē. Vairs neatceros, vai pirmais bija zaļais bērnu pārnēsāšanas lakats - slings (nez kādēļ abiem Līvas vecākiem bija apmātība, ka jāiegādājas slings tieši zaļos toņos), vai varbūt pirmie bija Limbažu tīnē ieraudzītie un iegādātie zaļo toņu dzijas kamoli, paredzēti siltas jaciņas adīšanai mazajai pekai, kas tobrīd vēl bija mammas puncī.
Jaka tika sākta adīt jau pavasarī, izmēros ar rezervi, lai var rudenī valkāt un sildīties, pabeigta tika kaut kad vasaras sākumā, bet sašūta kopā vasaras beigās. Ak tā sašūšana un diegu ievilkšana mani nepavisam neiedvesmo!!!

Pēc tam tapa arī cepurīte.

Un jau pēc idejas par blogošanu iemājošanas manā sirdī un mana prāta urdītsākšanas komplektam pievienojās getriņas(kāju sildītāji), lai Līvai, ar mammmu vai tēti pastaigājoties, slingā nesaltu stilbi. Pabeigtas tapa vakar, par spīti mazās sliktajam garastāvoklim un diemžēl pēc pastaigas. Tātad pavisam svaigas un vēl ne reizi neizmēģinātas, jo šodien pusi dienas nokvernējām bērnu slimnīcā gaidot imunologa konsultāciju, tāpēc pastaigai laika vairs neatlika. Bet vismaz prieks, ka dakterim netika gandarījums taisīt "čiks", jo mērķis bija un palika TIKAI konsultācija, lai tā pārliecinoši neguvām atbildes uz ne vienu no saviem jautājumiem.

Bet atgriežoties pie getriņām....tās nav parastas getriņas!!!! Bildē redzamais, adot atstātais caurums padara tās lietojamas arī par bezpirkstu cimdiņiem. Vainīgi pie šāda pavērsiena bija mani jau esošie bezpirkstaiņi, kurus līdz šim aukstākā laikā izmantoju par getriņām. Tad nu gadījumos, kad Līvas apģērbs neprasīsies pēc kāju papildus siltināšanas, varēšu uzvilkt sev kā cimdiņus un, skaistiem vārdiem sakot "sajusties vienotā ansamblī ar savu mazuli" :):):)

Vispirms izadīju pirmo getriņu, ļaujot vaļu fantāzijai rotaļāties ar dzijas zaļajiem toņiem.Uz lapas pierakstīju cik rindas ar katru krāsu un kādā secībā adu, lai adot otru, nebūtu jāskaita atkal un atkal, cik tad īsti bija vai nebija.
Biju nolēmusi otrās getriņas radīšanu sīki un smalki dokumentēt un ar bildēm ilustrēt getriņu - bezpirkstaiņu tapšanas procesu, bet nedēļas nogalē, pametot lielpilsētu, fotoaparāts līdzi paņēmies bija ar patukšu bateriju, tāpēc tieši pirkstiņa cauruma veidošanas soļus neizdevās iedokumentēt, jo tas tika paveikts sestdienas pēcpusdienā.
Bet šis tas ir piefiksējies:

 Sākumā prasījās sviķelis, lai labāk pieguļ abos izmantošanas veidos.
Un pa vidu arī šķita, ka vajadzētu kādu savelkošāku, ieadīju labiski - kreiliski rakstu.
Tie kāsīši kas labi izceļas mainot dzijas krāsu veidojas pavisam vienkārši - sākot jaunu krāsu, pāris kārtas katru ceturto valdziņu neizadot noceļ, pirmā kārtā 3 valdziņi labiski, 1 nocelts, 3 valdziņi labiski, 1 nocelts.....
Otrajā kārtā 3 valdziņi kreiliski, 1 nocelts, 3 valdziņi kreiliski, 1 nocelts...
trešajā kārtā jau izada visus valdziņu pēc kārtas labiski.

Var jau būt, ka tā kreiliskā kārta nav obligāti jāada kreiliski, bet man likās, ka tā labāk izceļas.
Un vispār lieliski izskatās arī vienkārši mainot krāsas un šur tur ieadot pa kreiliskajai kārtai, tikai man tas likās pārāk vienkārši, vajadzēja mazliet sarežģīt :P

Tā nu zaļais komplekts ir gatavs! Lai gan vēl pāri palikuši daži kamoli.

Varbūt no tiem jau esošajiem margojumiem pievienosies kādas zeķītes vai cimdiņi. Kad būs aktuāli. Tā kā pagaidām pastaigās dodamies ar slingu, tad mazās roķeles tāpat vienmēr ir siltumā un kājelēm pagaidām noder vecvecmammas adītās zeķītes.

Tā mēs zaļi gājām pastaigā pa lielpilsētas džungļiem pagājušonedēļ, rīt iesim jau ar jaunajiem kāju sildītājiem!
(Te bildē ir manas māsas adītie un Līvai dāvātie dzetenie zābaciņi, drīzumā ceru arī pati tādus iemācīties adīt. Varbūt paspēšu līdz Ģimenes Šūpuļa Ziemassvētku labdarības tirdziņam kādu pārīti sacakot:)