...un kāzu laiks!
Nav jau tā, ka manējais:) Bet nu par ilgākiem gadiem atkal vasaras vidū tieši viens ielūgums bija gadījies. Prieks gan par divām sirdīm, kas laimīgi satikušas viena otru šai pasaulē "kur tik daudz ļaužu ganās"(no M.Brauna /H. Gulbja dziesmas), gan par iespēju piedalīties svinēšanā.
Un bija "pa skaisto"!
Es, protams, nenoturējos un jau iepriekš "uzprasījos" uz pienākumu sagatavot galda kartes. Laika bija daudz, bet kā parasti ievilku uz pēdējām nedēļām, jo nevarēju izlemt par krāsu un citām niansēm. Gala rezultāts man pašai patika un, par spīti manām bažām, kā tas viss iederēsies uz galda, izskatījās labi un vismaz līgavai arī patika:)! Lai gan, ja tā padomā, manas bažas jau pašā sākumā bija nevietā, jo tādam sīkumam kā galda kartes jau nu noteikti nepievērš lielu uzmanību, galvenais pirmoreiz atrast savu vietu pie galda.
Tā nu tas izskatījās vēl manā bēniņistabā tapsānas procesā, pašā pasākumā savu fotoaparātu izvilku no somas tikai otrajā dienā, kad visi galdi jau bija novākti.
Bez tā, ka kleitas izvēle vēl tika apsvērta kāzu dienas rītā, mēģinot neaizmirst pases, lai pa cēlam vēl piedalītos referendumā(jā, jā, arī šis pasākums bija pirms nedēļas!), neiztika arī bez citiem aizmāršu gājieniem - ar lielu rūpību vīra rokām veidotais pušķis jaunlaulātajiem, tika atstāts mājās. Apjausma par to radās tikai ierodoties ceremonijas norises vietā, kad kaut kur ieraudzījām vareni skaistu puķu dārzu. Tad bija jau par vēlu pat meklēt citas alternatīvas. Nācās dāvināt virtuālu pušķi nākamajā dienā ar e-pasta starpniecību.
