Iedvesma radās no kāda par Līvu pāris mēnešus vecāka Ķipara rokās (un mutē:)) redzēta oranža tārpiņa, kuram gan nebija posmiņu, un šur tur redzētām tamborētajām/aptamborētajām krellēm.
Tad nu izejmateriāli varētu būt apmēram tādi paši kā krellēm - tamboradata, diegs un pērlītes vai lodītes. Var būt gan koka, gan plastmasas, un man šoreiz lielākā daļa bija arī bez caurumiņiem, jo nav nepieciešams vērt uz stiķīša - bumbiņas tiek satamborētas kopā.
pārskatīju savus bumbiņu un pērlīšu krājumus, kuros atradās viena palielāka koka bumbiņa tieši tārpiņa galvai piemērota. Pēc tam pašiverējos pa māsas tambordiegu kasti - un atkal priekšā zaļie toņi :)
Izvēlējos zaļos un dzeltenos diegus un ķēros pie darba.Mēģināju tamborēt, lai tārpiņa "ādiņa" piekļautos pērlīšu formai un veidotos izteikti posmiņi - pieaudzējot un atkal samazinot tamborēto stabiņu skaitu. Diegu krāsas mainīju apmēram starp pērlītēm, jo tik precīzi nemaz ar šādiem smalkiem diegiem nesanāca un nav jau arī nekādas vajadzības!
Var kā vienu posmiņu ietamborēt mazu zvārgulīti,. lai mazajam interesantāk. Man gan mājās nebija un iztikām bez - mūsu tārpiņš klusēdams pacieš visa mocības - zelēšanu, vicināšanu pa gaisu un izmantošanu kā sitamrīku mammas un tēta neapzinātai iekaustīšanai un arī mazgāšanu. Es mazgāju ar rokām, bet gan jau, ka arī veļasmašīnā viņš izdzīvotu:)
Tārpiņš ir kļuvis par uzticamu draugu ne tikai Līvai bet arī āboliem...
jauks tārpiņš - ir posms, kad bērņukiem pilnai laimei pietiek ar šādu tārpiņrotaļlietu, jo tā tik labi zelējas un tik mīļi iekļaujas plaukstiņā :)
AtbildētDzēst