Šokolādes desa un divi ne visai veiksmīgi cepures adīšanas mēģinājumi

Šokolādes desa ir viens no gardumiem, kuru gatavoju tad, kad par izdevīgu cenu veikalā gadās iepirkt tās galvenās sastāvdaļas - sviestu un selgas cepumus. Uz kakao izdevīgu iepirkšanu cerības esam zaudējuši:) Atceros, ka pirms pāris gadiem bija ļooti laba cena vienā no 2 lielākajiem lielveikaliem(ap 20 santīmo paciņa), tad mēs iepirkām kādus pilnus 3 iepakojumus, katrā laikam 10 paciņas... bet tādi laiki sen nav redzēti - tagad maksā vismaz 60 santīmu 75g iepakojums.
Bet tātad pie lietas - mūsmāju šokolādes desa:)

Sastāvdaļas, bez kurām nevar iztikt un kuru daudzums maz variējas:
 - 1 paciņa sviesta(200g)
 - 2 paciņas selgas cepumu - tie ir. apmēram 380 g, bet ja pērku sveramos cepumus, tad lieku apmēram 400g

 - apmēram 3/4glāzes cukura - var arī biku mazāk

- 1/2 līdz 1 paciņa kakao( tāda, kurā 75g)

Pārējās sastāvdaļas:

 - marmelāde, rozīnes, aprikozes, žāvētas plūmes, dažādi rieksti vai mandeles - pa saujau no katra, atkarībā no tā cik un  kas mājās pieejams un kāda katram gaume.

Sviestu sagriežu un mazliet pakausēju, tad saputoju kopā ar cukuru, pievienoju kakao un samaisu.
Tālāk jau liek klāt visas pārējās sagatavotās sastāvdaļas. Cepumus man patīk smalcināt ar rokām, jo tad ir dažāda lieluma gabaliņi un vienlaikus process der kā stresa izlādēšanās pasākums. Rozīnes pirms tam noskalo un var arī pamērcēt. Aprikozes/plūmes noskalo un sagriež smalkākos gabaliņos, marmelādi sagriežsmalkākos kubiņos, riekstus samalcina kā un cik smalki gribas. Pirms tam var apgrauzdēt, lai gardāk.
Kad nu viss samaisīts tad klāju uz cepamā papīra, mēģinu formēt ko līdzīgu desai un ietīt papīrā, pēc tam lieku ledusskapī; no šādas porcijas man sanāk divas "desiņas".

Pēdējo pāris nedēļu laikā mūsmājās šokolādes desa tapa(un tika apēsta) jau divas reizes :)


Tomēr arī rokdarbošanās jomā mūsmājās nevalda pilnīgs klusums - esmu paspējusi pēc viena modeļa izadīt 2 savai mazajai pekai domātas cepures, no kurām neviena gan viņai neder. Pirmā ir par mazu, bet otrā pat diezgan stipri par lielu:) Cepures adīšanas aprakstu atradu TE, ļoti man iepatikās tās savdabīgais adīšanas veids; angliski aprakstīts dikti sīki un smalki par 7 dažādiem bērna vecumiem un 3 dažādiem dzijas rupjumiem, tātad kopā 21 variants! Kaut kā neveiksmīgi vai pilnīgi nepareizi izvēlējos dzijas, bet abām cepurēm tomēr ir atrasts pielietojums.
Pirmā der kā uzlieta speciālajai lellei-bēbim, kuru izmantoju, kad ierādu vecākiem, kā savus mazuļus pareizi iesiet un nēsāt slingā:) Pēc lelles izmēriem derēs arī kaut kad nākotnē plānotajai Līvas māsiņai bai brālītim:)

Toties lielā, cerams, derēs krustmeitiņai:) It kā ir pat pāris reizes nobeiguma fāzē nākamajai valkātājai piemērīta, krustmeitiņas mamma atzinusi, ka varētu derēt, bet man tomēr mazliet bail, ka vienalga būs par lielu.

Mana mazā peka zem pepures gandrīz pazūd:)
Tagad kad iegūtie rezultāti ir 2 galējības, jāķeras klāt trešajam mēģinājumam un ar trešo reizi vajadzētu izdoties īstajam lielumam!