Jūlija nedēļas nogales

Vai tikai man ir tā, ka šī vasara, šķiet, joņo garām mežonīgā ātrumā.
Katra nedēļas nogale ir diezgan nekonkrēti, bet saplānota ar kādām aktivitātēm, un ir tādas, no kurām arī nākas atteikties. Un man pat mazliet bail no drīzumā gaidāmā pāris nedēļu atvaļinājuma, bail, ka tas aizjoņos rudens virzienā vēl lielākā ātrumā, paliks tikai mazuma sajūta vien...

Bet par pāris aizvadītajām nedēļas nogalēm ir iekrājušies daži man mīļi foto.
Pēcjāņu nedēļas nogale nu jau tradicionāli pavadīta brienot brikšņus un meklējot kontrolpunktus kādā Latvijas mežā - šoreiz Pļaviņu pusē. Tas lielākoties nāk komplektā ar nelielu tuvējās apkātnes apceļošanu, kāda jauna kempiga viesmīlības iepazīšanu, putekļainiem ceļiem un spirgtām peldēm dažādās ūdenskrātuvēs.
Ne viss fiksēts fotomirkļos, īpaši žēl to meža brišanas mirkļu, bet dažus vasaras mirkļus ir izdevies notvert!

 

 

 

 

 

 

Kamēr viena nedēļas nogale veltīta atpūtai brīvā dabā, tikmēr laukos dārzā zāle pāri galvai un prasās pēc izkapts, vīgriežu pilna pļava saziedējusi, kumelītes pilnos ziedos, liepas kaut kur saldi smaržo, bet pie liepziedu tējas gan netiekam - visi ziedi augstu, augstu.
Tik daudz dažādas tējas gan laikam nekad pāris dienu laikā nebiju ievākusi - kumelītes, vīgriezes, piparmētras, melisu, mārsilu, pelašķus, dieckociņu, asisnszāli....un varbūt vēl kāda piemirsusies. mana sirdsapziņa laikam nedotu man miera, ja es palaistu garām vīgriežu laiku...
Un iepriekšējo gadu meža zemenīšu vietās ogas joprojām sārtojās un smaržo - vispirms mežā, pēc tam lasītāju plaukstās un vēl pēc tam lielākās un mazākās kārumnieku mutēs.

 Vasaras vidus zied un san.

 

 Arī laukos istabā aiz sienas kāda saime ir iekārtojusies un pieliekot ausi, tur dūc kā bišu stropā, bet naktī, kad apkārtējie trokšņi pieklusuši, zumēšanu var dzirdēt pat guļot otrā istabas stūrī. Laukā gan zumētājas nekur nerādās(un  labi, ka nerādās vismaz iekšpusē istabā), tāpēc ir tikai minējums, ka tās varētu būt kamenes.
Un vēl pilna dobe ar ziedošām studentneļķēm. Jau kopš pavasara gaidīju, kad šīs noziedēs, lai varu dobē atbrīvot vietu saulei lavandām, kuras šobrīd pacietīgi pacieš studentneļķu nomācošo vairākumu.

 

 Kad svētdienas novakarē pošamies ciemos uz četrgadnieka jubileju, dāvana tiek noformēta atbilstoši vasaras noskaņām; mamma nenociešas un palīdz mazajām roķelēm, bet tikai mazmazlietiņ...

Dzīvojam vasarā!