Aizvadītajā nedēļā tika ceptas pirmās piparkūkas mūsmājās.
No pašu gatavotās piparkūku mīklas. Māja tiiiik jauki smaržoja... Mazliet svētku sajūtas ienesas, lai agn šogad visādā citādā ziņā svētku sajūta man vēl kavējas.
Dāvanas vēl nav sagādātas, brīvdienu plāni arī atstāti savā vaļā...
Vienīgā gatavā dāvana ir mazais Totoro Līvas dārziņa Ziemassvētku pasākumam. Lai gan dārziņā pat divas dienas bija dāvanu darbnīca
Irēnas vadībā - cimdu un zeķu zvēru darināšana, diemžēl uz nevienu no tām nevarēju tikt. Tad nu nācās vienu vakaru saņemties un neaizmigt kopā ar mazo mieteni un ķerties pie darba pašai.
Cimdu vai zeķu zvērs gan nesanāca, jo mājās pēkšņi neatradās(lai gan noteikti bija jābūt) neviens piemērots vientuļš cimdiņš, bet neviena no vientuļajām un arī ne tik vientuļajām zeķēm nešķita piemērota.
Toties kāds apnicis džmeperis gan bija, piedevām mazākā Totoro krāsā.
Tā kā multenīte par Totoro mūsmājās pēdējā laikā atkal ir iemīļota, tad nu no džempera piedurknes Līvai tapa savs mazais Totoro, ko saņemt dāvanā dārziņā zem eglītes. Ar cerību, ka kaut kad saņemšos un uztapināšu arī lielo Totoro.
Un kārdinašanai atkal mūsmājās cepās rupjmaize. Viena parasta, otra ar augļiem.
Klusi un mierīgi gaidām svētkus un svētku sajūtu.
Cik mīļš Totoro! arī mūsmājās tas ir iemīļots varonis. sašuvu lielo, bet beigās izskatās pēc zaķa... :) Un rupjmaize... īSTā! Tā ir vērtība!Dace.
AtbildētDzēst