Saulainās vakardienas atmiņas

 Vakar bija svētdiena, vakar atkal bija saule...tāpat kā pagājušo svētdien.
Un vakar atkal bija iedvesma "ķert" saulainus mirkļus!

Tika "nokauts" viens varens ķirbis(bet 2 vēl varenāki ir palikuši).

Šādi tie izskatījās rudenī(konkrētais ekseplārs otrajā rindā pa labi):

No šī milzeņa tapa ķirbju kūka un dikti daudz marinētu ķirbju burciņu un šodien arī pilns katls ķirbju biezeņzupas(tā manā izpildījumā), vēl gabaliņš ledusskapī glabājas mazās pekas biezeņiem.

P.S. Šis Minkāns nav m mūsējais, lai gan  ļoooti līdzīgs mūsējam. Paši jau tagad dažkārt pirmajā acu uzmetienā neatšķiram, ja ielīduši kādā tumšākā kaktā, lai gan šis ir daudzkārt jaunāks un rotaļīgāks:)

Tējas krūžu paliknīši mūsmājām

Pirms apmēram mēneša jau dalījos ar tējošanas paliknīšiem, ko darināju dāvināšanai.
Bet tās krāsas mani iedvesmoja, un tā kā dzijas vēl bija atlicis, tad tapa komplektiņš arī tējošanai mūsmājās:) Tapšanas procesā gan pavīdēja doma, ka arī šo varētu kādam iedāvāt, tomēr pašai dikti mīļš likās;)
Pat kaķim šķita gana pievilcīgi un piedienīgi viņa kažokam. Jāatzīst, ka mincis tiešām reti kāpj uz galda(un uz virtuves galda nekad!) un vēl retāk apmetas tur uz kādu mirkli atpūtai(lasīt - miegam) vai pārdomām.

Par kādu saulainu lietu mūsmājās vairāk!

Dāvana - kaklarota un aproce: (Re-darbu konkursam)

Jau janvāra sākumā Irēna izsludināja Re-darbu konkursu LAI TOP DĀVANA!

Vakar tapa arī mana dāvana divarpus gadus vecai meitenītei - krustmeitiņai vārda dienā - aprocīte un kaklarotiņa. (Krusttēvs cepa ābolkūku, bet tā jau vakar tika notiesāta, tāpēc nekvalificējas šim dāvanu konkursam:D:D:D)

Nebija gan tā, ka vakar no rīta attapos, ka vakarā jādodas ciemos, bet ar mani ir vienmēr tā, ka parāk daudz ideju pa galvu maisās, ka bieži nevaru izvēlēties ar ko sākt un tad, kad laika paliek pavisam maz, tad tik ķeros klāt.
Ideja nav pilnībā mana, nejauši ieraudzīju ko līdzīgu šeit, un piemēroju savām vajadzībām.

Par atbilstību Irēnas nosacītajiem noteikumiem - uz veikalu iepirkt materiālus nebija jāiet, itin labi derēja dažādie krāsainie dziju atlikumi un bija nepiecēišama tamboradata. Man kopumā aproces un kaklarotiņas gatavošana aizņēma gan vairāk kā 3 stundas, bet tas tik tāpēc, ka pa vidu vēl mazajai Pekai ammas gatavoju, baroju un vēl ik mirkli biju gatavībā uzķert no pārāk neveikla kritiena vai apmīļot, ja mazās lūpas uz raudāšanu vilkās:)
Mazās rociņas gan arī bija pirmās palīgā uz bildēšanu un iemēģināšanu:)

Uzņēmu laiku - viena posmiņa gatavošana ar visu diegu ievilkšanu, atkarībā no dzijas, aizņēma apmēram 3-5 minūtes (ja nekas pa starpai nepatraucēja) - tātad aprocītei ar 10 posmiņiem pietiktu ar 50 minūtēm, kaklarotiņai nepieciešams trīsreiz vairāk laika. Vispār 4 stundās noteikti iekļautos:)

Gatavošana loti vienkārša - iztamborē pīnīti, apmēram 13-20 cilpiņas, tad savieno aplītī un aptamborē ar īsajiem vai garajiem stabiņiem 1 vai 2 kārtas. Katru nākošo posmiņu veido, pīnīti pirms savienošanas izverot caur iepriekšējai.

Man iepatikās šitā lieta, varbūt uzcakošu šādu aproci vai kaklarotu arī sev...
Un, ņemot vērā cik ļoti ši dāvana patika mūsmāju mazajiem pirkstiņiem, tiek arī taps!
Arī dāvanas saņēmējai labāk patika gan aprocīti, gan paredzēto kaklarotiņu kā rokassprādzes nēsāt - katru uz savas rokas, tā laikam labāk par krāsām var priecāties. Ja uzkārts kaklā - tad pats var kaklu izmežģīt, lai papriecātos, ja vien neskatās spogulī:)