Nebija gan tā, ka vakar no rīta attapos, ka vakarā jādodas ciemos, bet ar mani ir vienmēr tā, ka parāk daudz ideju pa galvu maisās, ka bieži nevaru izvēlēties ar ko sākt un tad, kad laika paliek pavisam maz, tad tik ķeros klāt.
Ideja nav pilnībā mana, nejauši ieraudzīju ko līdzīgu šeit, un piemēroju savām vajadzībām.
Par atbilstību Irēnas nosacītajiem noteikumiem - uz veikalu iepirkt materiālus nebija jāiet, itin labi derēja dažādie krāsainie dziju atlikumi un bija nepiecēišama tamboradata. Man kopumā aproces un kaklarotiņas gatavošana aizņēma gan vairāk kā 3 stundas, bet tas tik tāpēc, ka pa vidu vēl mazajai Pekai ammas gatavoju, baroju un vēl ik mirkli biju gatavībā uzķert no pārāk neveikla kritiena vai apmīļot, ja mazās lūpas uz raudāšanu vilkās:)
Mazās rociņas gan arī bija pirmās palīgā uz bildēšanu un iemēģināšanu:)
Uzņēmu laiku - viena posmiņa gatavošana ar visu diegu ievilkšanu, atkarībā no dzijas, aizņēma apmēram 3-5 minūtes (ja nekas pa starpai nepatraucēja) - tātad aprocītei ar 10 posmiņiem pietiktu ar 50 minūtēm, kaklarotiņai nepieciešams trīsreiz vairāk laika. Vispār 4 stundās noteikti iekļautos:)
Gatavošana loti vienkārša - iztamborē pīnīti, apmēram 13-20 cilpiņas, tad savieno aplītī un aptamborē ar īsajiem vai garajiem stabiņiem 1 vai 2 kārtas. Katru nākošo posmiņu veido, pīnīti pirms savienošanas izverot caur iepriekšējai.
Man iepatikās šitā lieta, varbūt uzcakošu šādu aproci vai kaklarotu arī sev...
Un, ņemot vērā cik ļoti ši dāvana patika mūsmāju mazajiem pirkstiņiem, tiek arī taps!
Arī dāvanas saņēmējai labāk patika gan aprocīti, gan paredzēto kaklarotiņu kā rokassprādzes nēsāt - katru uz savas rokas, tā laikam labāk par krāsām var priecāties. Ja uzkārts kaklā - tad pats var kaklu izmežģīt, lai papriecātos, ja vien neskatās spogulī:)
ļoti jauks un dzīvespriecīgs darbs!
AtbildētDzēstļoti jauka dāvaniņa!!!
AtbildētDzēstManai Pekai arī nepatīk kaklarotas :)