Šokolādes zvēri top brīvdienās un jauna tamborēta cepure

Nez kāpēc, sākoties atvļinājumam, agrā sestdienas rītā itin nemaz nenāca miegs, bet, kamēr pārējie vēl guļ, radās vēlme padarboties virtuvē
Bet tās nav manas sestdienas rīta brokastis, bet gan plānotās izejvielas šokolādes zvēru tapšanai.

 Nesen kādā trauku veikalā, kurā biju iegājusi tik tamdēļ, ka bija brīvs brīdis savas rindas sagaidīšanai bankā, pavisam nejauši ieraudzīju šīs silikona formītes itin jauku dzīvnieciņu izskatā. Protams, nespēju pretoties kārdinājumam un nopirku!

Vakar tapa pirmais mēģinājums. Lauviņas, lācīši un begemotiņi vakarpusē devās ciemos uz jubilejas svinībām, sajūsmā bija gan saņēmējs, gan bērni, kuri tika pie mielošanās.

 

 

 

 
Un vēl pēdējās nedēļas laikā beidzot pabeidzu vēl vienu cepuri Līvai. Iepriekšējās jau bija kļuvušas par mazu. Man par pārsteigumu, šī viņai pat diezgan labi patīk un pat tiek valkāta, dažreiz pat pēc pašas izvēles:)
Pirmoreiz paķēra vienurīt un uzvilka uz dārziņu, kad vēl diegus nebiju paspējusi savilkt.

Jūlija nedēļas nogales

Vai tikai man ir tā, ka šī vasara, šķiet, joņo garām mežonīgā ātrumā.
Katra nedēļas nogale ir diezgan nekonkrēti, bet saplānota ar kādām aktivitātēm, un ir tādas, no kurām arī nākas atteikties. Un man pat mazliet bail no drīzumā gaidāmā pāris nedēļu atvaļinājuma, bail, ka tas aizjoņos rudens virzienā vēl lielākā ātrumā, paliks tikai mazuma sajūta vien...

Bet par pāris aizvadītajām nedēļas nogalēm ir iekrājušies daži man mīļi foto.
Pēcjāņu nedēļas nogale nu jau tradicionāli pavadīta brienot brikšņus un meklējot kontrolpunktus kādā Latvijas mežā - šoreiz Pļaviņu pusē. Tas lielākoties nāk komplektā ar nelielu tuvējās apkātnes apceļošanu, kāda jauna kempiga viesmīlības iepazīšanu, putekļainiem ceļiem un spirgtām peldēm dažādās ūdenskrātuvēs.
Ne viss fiksēts fotomirkļos, īpaši žēl to meža brišanas mirkļu, bet dažus vasaras mirkļus ir izdevies notvert!

 

 

 

 

 

 

Kamēr viena nedēļas nogale veltīta atpūtai brīvā dabā, tikmēr laukos dārzā zāle pāri galvai un prasās pēc izkapts, vīgriežu pilna pļava saziedējusi, kumelītes pilnos ziedos, liepas kaut kur saldi smaržo, bet pie liepziedu tējas gan netiekam - visi ziedi augstu, augstu.
Tik daudz dažādas tējas gan laikam nekad pāris dienu laikā nebiju ievākusi - kumelītes, vīgriezes, piparmētras, melisu, mārsilu, pelašķus, dieckociņu, asisnszāli....un varbūt vēl kāda piemirsusies. mana sirdsapziņa laikam nedotu man miera, ja es palaistu garām vīgriežu laiku...
Un iepriekšējo gadu meža zemenīšu vietās ogas joprojām sārtojās un smaržo - vispirms mežā, pēc tam lasītāju plaukstās un vēl pēc tam lielākās un mazākās kārumnieku mutēs.

 Vasaras vidus zied un san.

 

 Arī laukos istabā aiz sienas kāda saime ir iekārtojusies un pieliekot ausi, tur dūc kā bišu stropā, bet naktī, kad apkārtējie trokšņi pieklusuši, zumēšanu var dzirdēt pat guļot otrā istabas stūrī. Laukā gan zumētājas nekur nerādās(un  labi, ka nerādās vismaz iekšpusē istabā), tāpēc ir tikai minējums, ka tās varētu būt kamenes.
Un vēl pilna dobe ar ziedošām studentneļķēm. Jau kopš pavasara gaidīju, kad šīs noziedēs, lai varu dobē atbrīvot vietu saulei lavandām, kuras šobrīd pacietīgi pacieš studentneļķu nomācošo vairākumu.

 

 Kad svētdienas novakarē pošamies ciemos uz četrgadnieka jubileju, dāvana tiek noformēta atbilstoši vasaras noskaņām; mamma nenociešas un palīdz mazajām roķelēm, bet tikai mazmazlietiņ...

Dzīvojam vasarā!

Biezpiena kārumiņi mūsmāju gaumē - divi mēģinājumi

Pirms apmēram mēneša bija slinkums rakstīt un tikai palielījos ar gardām bildēm - jubilejas kūku un pašgatavotiem kārumiņiem.
Kārumiņi iekārdināja arī citus gardummīļus un man tika jautāts par gatavošanas niansēm.
Tad nu bija iemesls pašai vēlreiz gatavot un mieloties.

Un kamēr sasparojos uz rakstīšanu sanāca pat 2 reizes.
Pirmais mēģinājums gan ne visai veiksmīgs, jo kārumiņus ar visu silikona formīti vedām līdzi braucot ciemos(ar riteni braucām un bija silts ārā un domājām, ka tā lielķas izredzes aizgādāt nesaspiestus), un kaut kas no tā visa nebija labi tam, lai kārumiņus smuki dabūtu laukā no silikona - praktiski visiem šokolādes glazūra ārā "lobot" salūza un liela daļa palika pat pieķērusies pie silikona.Garšu gan tas laimīgā kārtā nemainīja.
Bet vakar vakarā ķēros pie vēl viena mēģinājuma. Un sanāca veiksmīgi, lai gan nepacietīgi ķeksēju kārumiņus laukā no formītēm, kad tie tik kādu pusstudu ldusskapī bija paspējuši padzīvoties.
Kā tad viņi tapa?

Nepieciešams:
 - Silikona forma, kurā tapt formīgiem kārumiņiem
 - Šokolāde vai manā gadījumā šokolādes čipsi no Gemosa
 - apmēram 1 paciņa biezpiena
 - mazliet cukura un mazliet vaniļas vai vanilīna
 - pavisam mazliet marmelādes(vakar) vai selgas cepumu(citā reizē)

 Sāku ar šokolādes kausēšanu(ūdens peldē) un ieziešanu silikona formītēs, izmantoju otiņu. Jāskatās, lai šokolādes kārta nebūtu par plānu, jo tad, ņemot ārā no formītes, lielāka iespēja, ka salūzīs.

 

 Kamēr silikona formīte ielikta ledusskapī, lai šokolāde sacietē, samaisu biezpienu ar cukuru un vaniļu.

Tad ņemu laukā no ledusskapja sacietējušo šokolādi un pildu iekšā biezpienu, tā lai pēc tam pa virsu vēl var nozieķēt ar šokolādi.
Pirms šokolādes zieķēšanas vēl ielieku uz biezpiena marmelādes gabaliņu, vai pienā vai kādā sulā samērcētu cepumu gabaliņus.
Tad atkal visu ledusskapī iekšā un pēc kāda laika(jāpagaida vismaz kāda pusstunda) jau ir ēdami.

 

 

mmm....gardi...