Bet vakar saņēmu kādu negaidītu, bet varen priecīgu ziņu: aprīļa pielienu laikā viens mazs puikiņš gatavojas ieraudzīt šo saulaino pasauli! Iedvesmu tas ļoti sapurināja - un tapa mana versija par kimono zābaciņiem. Tagad tik jāizdomā, kā laicīgi, un galvenais, lai izdotots pārsteigums, nogādāt pie saņēmēja. Adresi precīzi nezinu, tādēļ pa pastu sūtīt nevar, bet ir ideja, kā nogādāt:)
Pirmos adīju pēc norādītās pamācības, bet mazliet māc šaubas, vai tik nebūs par mazu, lai gan izskatās jau nu dikti mīļi.
Tad ar otro piegājiemu tapa mazliet lielāki no zilas un mīsktākas dzijas. Sāku ar 10 valdziņiem, 24 rindas, tad pieaudzēju plus divreiz 12 un adīju vēl 14 rindas; sašūšana tāpat kā jau minētajā saitē atrodamajā pamācībā.
Tas ir TIK VIENKĀRŠI!!!!!! Un izskatās tik jauki:) Cerams, ka arī uz mazām peciņām, tikai man šobrīd nav tik mazu, uz kā piemērīt:)
tiešām izskatās dikti mīļi :) un pašas bērna kājiņa lielas tik maziņa līdz brīdim, kad piemēra šādus brīnumiņus un izrādās, ka tā jau ir tiiik liela :)))
AtbildētDzēstNez, cik labi tie turas uz kājiņas, nekur taču tā īsti nefiksējas...
nu patiešām, izskatās tik vienkāŗši , bet burvīgi mīļi!
AtbildētDzēstDikti mīļi un pasakaini.Tādus jau var adīt kaut suvenīram....
AtbildētDzēstKOlosāli zābaciņi. Ar šitadu dāvanu vienmēr var trapīt simtniekā.
AtbildētDzēst