ceturtdiena, 2011. gada 2. jūnijs

Vēl viena cepurīte vasarai

Maz gan sanāk vasaras dienās sararboties ar tamboradatām vai adāmadatām, bet kaut kas tomēr top pa vēliem vakariem vai tveicīgiem dienvidiem, starp sirošanu pa pļavām lasot trakoti saziedējušos un burvīgi smaržojošos raspodiņus, baltās panātres, nātru lapas un priecājoties kā vieni ziedo nomaina citus, vienas smaržas pamazām izgaist, ļaujot izpausties citām...
Bet nu pie lietas - tātad atkal cepurīte.
Man gribētos to nosaukt par raspodiņu cepurīti - tas laiks, tās krāsas, tās smaržas...
Nu jau pēdējās pāris dienas nekādas cepures, nekādas jakas, nekādas bikšeles, tik meklēt ēnaināku un dzestrāku vietu un laist mazo zālē pa pliko, bet vēl pirms dienām trim pie lielajiem vējiem cepure lieti noderēja.
 Atkal jau tamborēta tikai pēc izjūtas un par piederīgām/piestāvošām atzītas divas mājās atrastas, jau iepriekš tambotētas puķītes. Mazajai cepure patīk gandrīz tikpat ļoti, kā ārdīšanās mammas salasītajā rapodiņu pušķī.


 Rīt (laikam sanāk jau šodien, jo pulkstenis rāda - sākusies jau jauna diena) iesim pļavā ķert pieneņpūkas

6 komentāri:

  1. Skaista raspodiņcepurīte mazai jaunkudzei! Un gan jau būs vēl vēsāki vakari, kad tādu varēs uzvilkt:)

    AtbildētDzēst
  2. ar šādu cepurīti jau var pazust pļavā un kļūt par puķi!!!

    AtbildētDzēst
  3. Šo komentāru ir noņēmis autors.

    AtbildētDzēst
  4. Paldies, beidzot uzzināju, kā izskatās efeju sētložņa un birztalu veronika!!!

    AtbildētDzēst
  5. Paldies, uzzināju, kāda izskatās efeju sētložņa un birzstalu veronika.

    AtbildētDzēst