pirmdiena, 2011. gada 29. augusts

Noķert vasaru un sauli...

Visu vasaru jau kopš pavasara vācu tējas un saulainus iespaidus, pirmos sažāvējot t.i.iekonservējot sapakotus stikla burkās un papīra turziņās, otros - atmiņās un fotogrāfijās,. Abi pilni saulainu atmiņu un vasaras smaržas.
Bet nu  laikam jāsāk jau ķert vasaras veltes, kamēr vēl salnas nav nākušas postīt.
Tā, redz, pavisam saulaina tēja bija vēl dārzā vācama, dzeltena kā saule un smaržīga kā vasara - KLINĢERĪTES!
 Reiz, kad tikko sāku blogu rakstīt, man bija iedomāts plāns, ka par visām sevis lasītajām tējām te rakstīšu, vēl likšu klāt aprakstus par ārstniecisko iedarbību un citām interesantām niansēm. Bet, kad atradu, ka labu labās lietas par tējām ļoti izvērsti apraksta Madara savā blogā PUĶUZIRNIS, tad piezagās man slinkums un nolēmu, ka nav ko darīt dubultu darbu, un piedevām, ja kāds cits to ir izdarījis tik plaši un kvalitatīvi:)
Tad nu vienmēr labi zinu, ka par tējām visu varu meklēt Madaras blogā un pati tikai priecājos par savām krāsainām bildēm:)
Bet izsmeļošu aprakstu par klinģerītes ārstnieciskajām īpašībām Puķuzirņa blogā var atrast TE.
Vēl tik vienā no šīs vasaras nedaudzajām izlasītajām grāmatām bija ieteikums, lietot svaigas klinģerīšu ziedlapiņas kā papildinājumu salātiem - gan izskatam, gan vitamīni un citas organismam noderīgas vielas.
Kā arī izžāvētas ziedlapiņas var pievienot mīklai cepot maizi vai kūkas, tā var iegūt dzeltenāku krāsu(tad gan laikam jābūt samaltām tām ziedlapiņām), vai vienkārši interesantāk. To visu, protams, ar mēru.
Vai nav saulaini!?


4 komentāri:

  1. Superīgi! Tāds saules paklājs!

    AtbildētDzēst
  2. paldies par labajiem vārdiem manam blogam, un manai publicitātei par tējām. īstenībā jau nejūtos tik zinoša vēl. tas ir lauciņš kurā mūža garumā var mācīties un mācīties. un nekad visu līdz galam nezināsi :0 tāda ir tā burvīgā zāļu tējas pasaule.
    ļoti skaistas kliņģerīšu bildes. tik dzeltenīgas, tik saulainas, tik vasarīgas :D

    AtbildētDzēst
  3. Ak, jā, par augiem tiesa. Man jau arī pat vairākas grāmatas mājās plauktiņā un katrā tomēr var atrast savu niansi, kas citā varbūt nav aprakstīta. Bet vienalga, Madara, Tavs blogs man liekas nu ļoooti vajadzīgs un noderīgs(varu vismaz mazliet savu slinkumu palāpīt:))

    AtbildētDzēst