Ele-vele-karamele...

..jeb saulainas atmiņas par vienu bērnības grāmatiņu

Šis nebūs apcerējums par saldām karamelēm un jebjurā gadījumā ne par tām karamelēm, kas sūkājamas vai graužamas.

Revidējot grāmatplauktā kaudzīti ar manas bērnības dienu grāmatiņām, jo kā nekā arī manai mazajai Pekai drīzumā varētu sākt interesēt ne tikai bildītes, bet arī mammas lasītas vakara pasaciņas, ieraudzīju šo grāmatiņu un sasmaidījos:) un nodomāju, ka jāpadalās  arī ar citiem

Tie, kam bērnībā pie omes šī grāmata neglabājās mazbērniem domātajā grāmatplauktā, pavisam īss ievads šīs grāmata pasaulē:
Stāsts ir par par piecus gadus veco Eli, viņas suņuku Riksi un Hūtes kungu.

Ele un Riksis ir vislabākie draugi pasaulē. Viņiem patīk vienam otru ķircināt:
Ele vele karamele!      Riksis ķiksis tītarbiksis!

 Savukārt Hūtes kungam nav neviena laba drauga. Neviens viņu nekad neķircina:
Hūte pūte bonbongtūte!

Hūtes kungam nav koka, kurā rāpties, bet Elei nepieder neviena fabrika...

Stāsts ir par to, kā Ele ar Riksi izglābj savu koku no Hūtes kunga fabriku radītā posta.

Lai dzīvo draudzība un labie darbi pasaulei!