Groziņš maniem dzijas kamoliem

Bija man ssakrājušies šādi tādi dzijas kamoli, kuru izmantošanas mērķis nebija skaidrs, ne tur zeķes vai cimdus adīt, ne kā citādi izmantot. dzijas par cietu un krāsas ne tādas... Bet ārā mest arī roka necēlās.
Tad pavisam nesen pēc grāmatas "Knit green" atklāšanas, dikti iepatikās tāds mīkstais grozs saviem kamoliem, bet tajā brīdī nebija pa rokai neviens sagriežamais audums, toties atcerējos par saviem "nevajadzīgajiem" kamoliem un nolēmu tos izlietot tamborējot kaut ko līdzīgu tam redzētajam grozam.
Tamborēt tādēļ, ka, manuprāt, tamborējumā vieglāk paslēpt sasietos dziju galus un tādu man bija diezgan daudz. Kā arī tamborējot sanāk drusku stingrāks tomēr tas tapinājums. Un vispār, tādu leilu apaļu uzadīt laikam tikai uz apaļajām adatām, bet tās man ne pa rokai, ne arī īsti labi patīk...
Visus savos krājumos savilktos un skaistajiem darbiem izbrāķētos diegus gan neizmantoju, bet mazliet šie krājumi saruka gan.

Un vēl kas labi, tapa grozs, kur vienuviet apmesties maniem dzijas kamoliem, kamēr tie gaida manu iedvesmu un pārtapšanu kādā jaukā adījumā vai tamborējumā.

Sākumā likās, ka no visādiem atlikumiem tamborēts ne pēc kā neizskatīsies, bet beigās šķiet, ka tik traki nav.
Griezs šķiet ietilpīgās par tām kartona kastēm kur iepriekš kamoli mitinājās, to var maztiept uz vienu vai otru stūri, lai tajā ievietotu vēl vienu, vēl vienu un vēl vienu...kamolu:)  bezizmēra?

Neesmu mēģinājusi, bet varbūt varēs kādreiz izmantot arī par apsēšažu mēbeli, ja iekšā būs nevis cieti satīti manas vecmammas apaļie kamoli, bet veikalā iegādātās mīkstās dzijas ficītes.

Šobrīd bez kamolu mājvietas, grozs brīžam pilda arī atbalsta funkciju mazās pekas mēģnājumos slieties kājās:)