Arī mūsmājās kastaņi salasīti jau pirms pāris nedēļām. Nu jau laikam pagrūti būtu atrast vietu, kur groziem vākt brūnos, spīdīgos bumbuļus.
Un vairākas saulainas rudens dienas pēc tam kopīgi kastaņkoks tika apmeklēts un zemā sabirušie bumbuļi rūpīgi salasīti:
Mūsmājās laikam parasti nav bijušas lielās kastaņu pelēšanas(lai gan, varbūt kaut kad pirms pāris gadiem bij reiz gan tāda liksta ar vienu groziņu bēniņistabā), bet tas, iespējams, tādēļ, ka līdz kastaņu izžūšanai turam tos vai nu "elpojošā" grozā plīts/krāsns tuvumā(tāda eksta gan pilsētas dzīvokļos nebūs pieejama) vai arī uz siltajām grīdām izbērtus. Un roka jau tā vien stiepjas tos šad un tad apmīļot, pagrozīt... Tagad jau ir arī pāris mazu roķeļu, kas jebkurā mirklī gatavas apgāzt grozu un dzenāt kastaņus pa visām pagaldēm, pabeņķēm, zemskapēm un pagultēm gan laukos, gan lielpilsētas drēgnajā dzīvoklī.... Un nesapel nemaz! Tikai māja izskatās pēc kastaņu karalauka.Pa kādam katanim ir pilnīgi visās telpās.
Vecāki jau būtu priecīgāki, ja kastaņi biežāk dzīvotos tiem iecerētajā, speciāli iegādātajā zaļajā bļodā vai mazajā zīdaiņu vanniņā, kas savu otrodzīvi dzīvo kā kastaņvannīte.
Kastaņiem iet jautri - tie tiek pārvietoti no viena trauka otrā, no vannas zemē, no zemes vannā vai bļodā un citādā secībā ik dienu vairākas reizes. Tik lielā lasīšan vienmēr tiek atstāta vecāku ziņā:
Bet jau pagājušoruden - tātad pat no aizpērnajiem - ir tapis kastaņspilventiņš, uz kā pamasēt kāju pēdas vai vienkāršipagrabināt rokās. Nav liels, bet patiesībā pasmags gan.
Burvīgas nodarbes!
AtbildētDzēstburvīgi kastaņprieki. patīk tā bilde, kur mazā guļ ar zilonīti vannā :D
AtbildētDzēstman ar nesapelē, un laikam tāpēc ka visu laiku kustībā, ka kastaņi pat atpūtu nedabū :)))
SUPER, izskatās līdzīgi kā mūsmājās - īsts kastaņbardaks :D
AtbildētDzēstStarp citu, manai Pelītei ar tāds zilonītis - kioskos neiepērkos, bet to zilonīti gan dikti kārojās, tā nu piespiedu kārtā iepirkos, tik pēdējā dienā pēdējās uzlīmītes vēl dabūju :)))
tik foršs kastaņlauks pa māju... un lielā vākšana vecāku ziņā (vai cik pazīstami :D)
AtbildētDzēstJā, kastaņbardaks uz nebēdu!
AtbildētDzēstUn visa veida mīkstās rotaļlietas, tajā skaitā zilonītis, mūsmājās ienāk kā dāvanas vai mantojumā no vecāku bērnības, un vienalga pilna māja:) Paši pagaidām spējam pretoties kārdinājumam (savam un bērna) vēl ko mīkstu un pūkainu iepirkt veikalā. Nez cik ilgi izturēsim?
man, redz, ar ziloņiem īpašas attiecības - mīlu tos lielos zvērus aš līdz sirds dziļumiem :))) - tāpēc parasti spēju noturēties un mīkstās rotaļlietas nepirkt, bet ziloņmīlestība pārņēma manu prātu, tāpēc jau bija gluži ar viltu tās uzlīmītes jāiegūst :)))
AtbildētDzēstKaut kā Tavā blogā biju palaidusi garām Tavu ziloņmīlestību:) Tagad zināšu vēl vienu Tev tuvo zvēru:)
AtbildētDzēst