Beciņas ar šokolādes micītēm

Jā, jā, tās gardās, tās, kas no bērnības atmiņā...

Pa ilgiem laikiem plānojās plānojās doties uz balli, piedevām balli meža skrējējiem un purva bridējiem. Lai būtu ar ko iestiprināties starp dažādām aktivitātēm, līdzi bija ņemams groziņš. Ja jau groziņš - tad groziņš, un groziņā tātad mežā var salasīt vai nu ogas vai sēnes. Gandrīz jau ziema klāt, kur nu vairs atrast gan vienas, gan otras!
Bet, ja tā padomā, atrast jau var - savā virtuvē.
Tad nu, saprotot, ka negribētos tai groziņā(ne jau katru dienu tāāādas balles) ņemt līdzi kaut ko pēdējā brīdī lielveikala plauktā atrastu, atcerējos, ka kaut kur pie mammas jābūt tai vecajai, labajai sēnīšu pannai, kas vismaz gadus padsmit nav tikusi cilāta. Un ar to pannu, tak nebūtu nemaz tik grūti kaut ziemas vidū burvīgas beciņas dabūt:)
Panna atradās. Arī mīklas recepte tika izvēlēta no vairākām interneta plašumos atronamām(visas gan bija diezgan līdzīgas)

 Un pirmsballes vakarā sākās mans eksperiments - CEPAM BEKAS!
Nepieciešamās satāvdaļas:
Mīklai:
200g  sviests(vai margarīns)
1,5 glāzes cukura (es ņēmu pat vēl mazāk, lai gan pēc izvēlētās receptes bija 2 glāzes nepieciešamas)
4  olas
 3 glāzes milti
1 glāze Skābā krējuma
1/3 tējk. sodas
1 ēdamkarote cidoniju sīrupa (man mājās bja, bet gan jau, ka bez tā var arī iztikt)

 Dekorēšanai:

šokolāde (cepurītei)
magones (beciņas kātiņam)

Sviestu mazliet pakausē un ar cukuru saputo, pieliek olas, vēl paputo, tadievieno miltus, sodu, skābo krējumu un cidoniju sīrupu. Visu ritīgi sajauc.
Sēnīšu cepamo pannu uzkarsē, pirms tam rūpīgi iesmērē pannu ar eļlu, citādi būs pagrūti gatavos cepumus no pannas dabūt laukā. Tā kā ši panna nav kā parastā, ļoti ērti ieeļlot ir ar otiņu, (es izmantoju to pašu, ko pīrāgu un piparkūku apziešanai ar olu)
Tātad, kad panna uzkarsusi, liek tajā mīklu - tas gan ir mazliet pinķerīgi, jo grūti notrāpīt pareizo daudzumu un vēl tās vismazākās sēnītes.... uhhh. .. pie kādas 3 pannas bija apmēram skaidrs, cik likt, lai aizverot pannu puse mīklas nenāktu pa visām malām laukā uz plīts:)
Cep kādas 3-5 minūtes no vienas puses, tad apgriež pannu un cep no otras puses. (es cepu uz gāzes plīts)
Pirmā panna sanāca tāda, ka katra beciņa bija jāurbina laukā ar dakšiņu piepalīdzot, un rezultātā no tās veselu laukā dabūju tikai vidējo rinķīti - mini virtulīti:) Pēc tam iedomājos par to otiņas izmantošanu eļlošanai un tālāk jau sanāca pavisam smuki - visas sēnītes varēja viegli izkratīt no pannas reizē, pēc tam tikai jāatdala viena no otras.

Te lūk sašķirots - tālākai apstrādei atlasītās un brāķīši:

Nākama rītā ķēros pie smalkajiem darbiem - panākt beciņu tuvāku līdzību ar mežā atrodamajām baraviciņām.
Izkausēju  tumšo šokolādi un pa vienai mērcēju tajā cepurītes, tad atliku nožūt.
Pēc tam kātiņu apstrāde - vairs nebija laika ķēpāties ar cukura glazūrām vai balto šokolādi, pamērcēju kātiņu apakšu tajā pašā tumšajā šokolādes un uzreiz pēc tam magonēs. Un gatavs!

Tika izveidots arī atbilstošs "iepakojums", un varēja doties mežā... ai, nē šoreiz uz balli!
Līdz tam gan tika novēroti vairākkārtēji zudumi, kur pie vienas bija mazas veiklas roķeles. Zudumus gan vislabāk varēja identificēt pēc divām netīrām rociņām un vienas smaidīgas, bet dikti nošmulētas mutes:)

 Bija jau ar gardas! Jo sen tādas nebij' ēstas.