Aizvadītajās brīvdienās, vēl pēc Latvijas svētku svinēšanas, par spīti savā ziņā nejaukajam laikam, ārpus lielpilsētas vēl paguvu ne tikai sēdēt istabā un uzcakot cepurīti mazajai, (te mēs tapšanas procesā pielaikojam, vai būs gana liela)
ne tikai piedalīties Ģimenes Šūpuļa Māmiņu dienā "Jaunpalejās"
un dzirdēt patiesi jaukas pārdomas par dzimšanu un arī mazliet parokdarboties(par to varbūt drīzumā uzrakstīšu), bet pat padarboties dārzā un novākt vēl pēdējo ražu:) Uzminiet, ko es vācu? Kartupeļus nē, burkānus arī nē....tik slinka neesmu, tie novākti jau laiciņu pirms pirmajiem sniegiem.
Vācu topinambūrus!!!!
Tie, redz, varētu kaut līdz pavasarim zemē stāvēt un būtu vēl derīgi, jo pagājušajā pavasarī ar vēl dažus ļoti labus un izmantojamus no zemes izkašņāju.
Tad nu te lietus, te migla no gaisa nāca, dubļi lipa pie zābakiem, cimdiem un rokamajām dakšām, bet mans ieguvums - viens pilns grozs un vēl bišķiņ kopējiem ziemas krājumiem tika pievienots:)
Ja jau palielījos ar savu čaklumu, tad būtu pieklājīgi kaut kad drīzumā arī kādu recepti no topinambūriem pagatavotam ēdmaņam padalīties. Centīšos, centīšos!!!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru