Mani gan vairāk ieintersēja tās lietas, kas no vecās pavārgrāmatas.. (un galvenāko mūsmāju pavāru arī:))
Tā laikam bijusi viena no žurnāla pēdējām lappusēm, un pēc tā var atšifrēt, ka žurnāls "parakstīts iespiešanai 1959.g. 6. oktobrī" -tātad gana pieklājīgs vecums, un saucies "Padomju Latvijas Sieviete"
Bet paši labumi ir pārpublicēti no vēl vecākām pavārgrāmatām, to nemaz neslēpjot: "Atļaujamies sniegt dažus izvilkumus no kādas vecas pavāru grāmatas un lūdzam lasītājus atvainot, ja daži kulinārijā lietoto produktu nosaukumi neatbilst mūsdienu jēdzieniem." (jau tolaiku!, kur nu vēl tagadējo mūsdienu:)
Gribētos tā skaisti atrādīt to jauko lapeli, bet skaneris mūsmājās jau kādu laiku atsakās sadarboties, tāpēc jāiztiek kā ir.
Lai neietu zudumā tās "gudrības" un jautrība, sniegšu ieskatu no sadaļas "visādu ķēķniecībā priekšā nākdamu svešu vārdu izskaidrojums".
Blanšierēt - ir noplucināt, novārīt;
Švicēt - miltus kausētā sviestā iemaisīt un bišķi pacept;
Panierēt - aptaisīt, par provi saklapētā pautā apmērcēt un ar rīvmaizi sausu aptaisīt;
Liģierēt - tumīgu taisīt. vienu liģierējumu no divu, trīsu jeb vairāku pautu dzeltenumiem, kurus no baltumiem atšķir, kādā traukā ar tikpat daudz krējuma labi kopā saklapē, tad pie vāroša karsta ēdiena pielej un tik ilgi maisa jeb laista, kamēr ēdiens tik daudz atdzisis, ka liģierējums vairs nevar saiet;
Fritierēt - taukus šādā vīzē vārīt: labus kausētus vērša taukus pataisa uz uguni kādā kastrolī kūpēdami karstus, liek cepamās lietas eikšā un vāra, kamēr viņas diezgan brūnas un gatavas;
Dresierēt - putnu cepešus priekš cepšanas smuki ar iesmiņiem uzdurt, jeb ar diegu tā sašūt jeb sasiet, ka viņiem kājas pie krūtīm pievilktas un krūtis uz augšu izspiestas tiek;
Tranšierēt - uzgriezt, par provi cepešus smuki vienādās šķēlēs sagriezt un pēc viņu forma, kā bijuši, uz bļodu glīti sariktēt.
Tādas, lūk, vecās gudrības!
P.S. Par citu tēmu - vakar vakarā savā pastkastītē atradu aicinājumu ierasties konkrētā numura pasta nodaļā pēc paciņas - sirds sāka straujāk pukstēt, nojautu jau, ka tā būs Ziemassvētku brīnumu dāvana, ko uzbūra Inese.
Šodien devos uz pasta nodaļu, paciņu dabūju, mājās atnesu, bet vēl bail vērt vaļā, gribās vēl pavilkt to gaidīšanas sajūtu; varbūt pat būšu tik pacietīga, ka gaidīšu līdz Ziemassvētku vakaram!? Lai lielāks prieks:)
Vēl viens iemesls vaļā nevēršanai ir tā kā kauns, kā vainas sajūta, ka savu gatavoto dāvanu vēl neesmu nosūtījusi. Gribēju jau šodien pie reizes, brīnums ar' jau gatavs, bet pēdējā brīdī izdomāja, ka vēl kaut kas jāpieliek, un līdz gājienam uz pastu to nepaspēju, bet rīt iešu vēlreiz...:)
"ķēķniecība" :D - nu dikti feins vārds!!!
AtbildētDzēstP.S. Vismaz vēl vienam sirsniņa strauji sitas no domas, kā būs, kad tu to paciņu atvērsi :) Bet audzini raksturu, gaidi Ziemassvētkus!