Bezpirkstainīši siltām rokām

Pirms kāda laika, kad tikko sāku domāt par bloga rakstīšanu un nezināju ar ko sākt, viens no variantiem bija bezpirkstainīši. Tiem no maniem krājumiem bija noskatīti pāris kamoli ar mohērīgu dziju - viens melns, otrs violets. Bet es nenocietos, sāku ar ko citu. Galu galā no noskatītās dzijas tapa pat 3 pāri bezpirkstainīšu - melni, violeti un violeti melni vai melni violeti.
Tapa jau pirms kāda laiciņa, tik bija slinkums un nevaļa diegus savilkt, lai var pieklājīgi atrādīt.
Paši pirmie no melnās dzijas gan jau nākamajā dienā pēc pabeigšanas tika iedāvāti draudzenei un pēc dāvināšanas steigā tapušās bildes diezko labi nesanāca. Un ar melno dziju to ieadīto pīni arī gandrīz nevar pamanīt, bet ar tumšām krāsām tā nu tas ir.

Tad nu šodien, kamēr mazā iemiga pusdienslaika miegā, saņēmos, savilku diegus un saliku visus punktus uz  i šiem bezpirkstainīšiem:)

 Violetajiem ieadīju rokas virspusē pīņveidīgu rakstu, pārējais sviķelī, lai labāk pieguļ rokai; arī īkšķītis mazdrusciņ tiek ietērpts.

Melni - violeti - melnie tapa ļoti vienkārši - abos galos melnais sviķelis(labiski - kreiliski - labiski - kreiliski.....) un pa vidu lillā... No atlikušajiem diegu galiem uzcakoju puķītes dekoram - katram sanāca savā krāsā.

Abi domāti Ģimenes Šūpuļa Ziemassvētku labdarības tirdziņam, bet, ja tur savus jaunos saimniekus neatradīs, tad gan jau līdz svētkiem es viņus bez saimnieka neatstāšu (būs kādam dāvanā - kušš..)
...tapšanas procesā ir vēl viens pāris, bet ieceres līmenī vēl vairāki. kaut tik laika būtu vairāk!