Esmu saņēmusies/apņēmusies palēnām apkopot vēl pirms blogošanas uzsākšanas tapušos darbiņus.
šis tas jau ir aizdāvāts, šis tas novalkāts, bet ir arī gana darbiņu, kas palikuši mūsmājās.
Kamēr vēl sniegu baltums pavisam ais loga nav pazudis, gribu atrādīt mazās meitiņas pirmo sedziņu, sniega baltumā! Bija man balta kokvilnas dziija un ieraugot šo rakstu, uzreiz sapratu, ka raksts un dzija būs īstie viens otram:)
Vasarā tika izmantota gan ratos, gan autosēdeklītī, gan gultiņā un gan visur citur guļot. Ziemā praktiskai segšanai izmantojam retāk, jo nav vilnas, bet kokvilnas, un mazā jau izaugusi tik liela, ka dubulti salokot, sedziņa par knapu. Toties smukumam joprojām lietojam.
Jā, bija viens tāds jauks periods, kad mazā "nolūza" turpat, kur spēlējās; uz grīdas vai ārā izklātas segas.. (tie bija labi laiki:))
Nu saulainās dienās smukojamies!
Vēl mūsmājās ieradušās - mazajai Pekai iedāvātas arī citas (ne manis) rokām darinātas sedziņas.
Šīs 2 nelielās tamborētas:
Un šī manas krustmātes adītā, kas pēc lieluma tieši paredzēta gultiņas pārklāšanai. Katrs gabaliņš adīts no stūrīša, tehnikā, kuras nosaukumu jau esmu aizmirsusi, lai gan, protams, saņemot dāvanu painteresējos. Laikam tas nosaukums bij dikti sarežģīts, bet adīšanas process gan laikam vienkāršs(es gan vēl nemāku, pagaidām vēl nav nācies iemācities:)
Tāda lūk šīs dienas atrādīšanās! Bet arī šobrīd man procesā pāris darbiņi - viens tamborējas, otrs adās!
tās nu ir mīļākās sedziņas, ko pēc bērna izaugšanas tāpat var turpināt lietot kā pārklājus vai arī kā leļļu sedziņas.
AtbildētDzēstTai pirmajai vai tik nav Ceitas smukais vilnīšraksts. Tikai tā kreiliskā rinda mazliet to padara savādāku. Ļoti glīti un skaisti :)
Atbalstu ideju pirms-blogošanas darbiņu apkopošanai :))
AtbildētDzēstEs pašlaik nodarbojos ar to pašu!
Ak...es uzreiz iedomājos apskatīt (apčamdīt un pasmaržot!) savu pirmo sedziņu, kuru mamma saglabājusi 28 gadu garumā :))