ceturtdiena, 2011. gada 31. marts

Mobile - karuselis - ...

Reiz senos laikos(nu ļoti senos) lielījos ar filca putniem un solīju parādīt, kur tad viņi tiks izmantoti.
Beidzot, pēc vairākiem mēnešiem, varu atrādīt, kur viņi salidojuši.(viens līdzīgs darinājums tapa dāvanai jau ap Ziemassvētkiem, bet kaut kā netika nobildēts).
 Pat nezinu, kā lai šo darinājumu pareizi nosauc. Latviski tādi līdzīgi tiek dēvēti par bērnu gultiņu karuseļiem, bet karuseli gluži man šis neatgādina. Svešvalodās tādi līdzīgi tiek saukti par MOBILE. Nav ne jausmas no kuras valodas cēlies un kā pareizi būtu jāizrunā. Man pašai patīk likt uzsvaru uz uz pēdējās zilbes, tā man šķiet, ka izklausās franciski, lai gan pati no franču valodas nesaprotu ne tik cik melns aiz naga:)
Par mobile tiek dēvētas kinētiskas skulptūras(un skulptūra - tas jau ir mākslas darbs:) ), kuras veidotas uz līdzsvara principa. Tā kā katrs šķērskociņš(vai šķērsstienītis), pie kura ar diegu piestiprinātas figūriņas/objekti, ar augstāku šķērskociņu savienots tikai ar vienu diegu, viss objekts kopumā ir arī pa detaļām rotējoši kustīgs(ai cik gudri izklausās, cerams, ka ir arī kaut cik loģisks un pareizs šis mans spriedums).
Pēc šādiem izvilkumiem no interneta, man gribētos manu darināju pieskaitīt MOBILE saimei:)
 Tāpat dēvētus par mobile, līdzīgus darinājumus esmu redzējusi saistībā ar Montessori  rotaļlietām, kur vizuālās mobiles tiek ieteikts karināt virs bērniņa guļvietas(maza bērniņa, tāda, kurš vēl īpaši veikli pat neveļas) mazulim neaizsniedzamā attālumā, tas attīstot fokusēšanās spējas, kā arī tiek ieteikts izmantot tikai dažas kontrastējošas krāsas un vienkāršas formas. Tas tā īsumā, lai gan, kad būs laiks, gribētos šo tēmu pašai dziļāk papētīt.
Manai Pekai gan tas mamazītiņā laiks jau pagājis, tāpēc, nevadoties ne pēc kādiem priekšrakstiem, bet tikai savam un mazās priekam, paļaujoties uz savu gaumi un intuīciju, mani filca putni salidoja uz makšķerauklas kopā ar filcētām bumbiņām, kas ar pievienotajām no filca atgriezumiem izgrieztajām lapiņveidīgajām figurām izskatās pēc ābolīšiem vai apelsīniem. Makšķerauklas savijās pie dabīgiem padsmit centimetrus gariem koku zariem, kuri savukārt tika pieseti pie viena lielāka zara(katrs ar vienu diegu) un putniņi var griezties dejā saules pielietā istabā. Nolēmu šoreiz zarus nemizot, bija jau izžuvuši un pēcāk vairs miza nesarausies.
Viens sīkums, kas, manuprāt, jāievēro izmantojot makšķerauklu - kad visi mezgli sasieti, mezglu vietas apstrādāju ar floristikā izmantojamo līmes pistoli, citādi tie mezgli ar laiku nāk vaļā. Pie reizes sējumi pielīp arī pie kociņa un "nestaigā" pa labi vai pa kreisi, līdz ar to nepazūd uzštellētais līdzsvars.

Ak jā - un filca bumbiņas izvēlētajā augstumā pie auklas var piefiksēt ar to pašu līmes pistoli.
 Ja izmanto kādus citus diegus, ne makšķerauklu, bet, piemēram, kokvilnas diegu, tad šīs drošības procedūras diezgan ērti var veikt arī ar PVA līmi.
Putni laukā atlidojuši no siltām zemēm un daži iesprukuši arī saulainā istabā!
Varbūt izskatās, ka putnu pilna istaba, bet patiesībā ir tikai četri:)

4 komentāri:

  1. Superīgs darinājums! Par karuselīšiem, kaut vai tikai fotogrāfijās, var priecāties stundām ilgi - tik tiešām attīsta fokusēšanās spējas (un ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem). Reizēm var tā safokusēties, ka aizmirstas visi darbi un pienākumi :D

    AtbildētDzēst